Jūlija beigās mūsu kaimiņos gandrīz vienlaikus notika divi tautas mūzikas festivāli - Viskrievijas folkloras festivāls Pskovskije Žemčužini un Vīlandes tautas mūzikas festivāls Igaunijā.

"Klasika" piedāvā sarunu ar Pleskavas festivāla direktoru Vladislavu Semjonovu un Vīlandes festivāla dalībnieku, grupas "Pērkonvīri" dalībnieku Miku Čavartu.

Lūk, Gitas Lanceres saruna ar Vladislavu Semjonovu.

Gita Lancere: Kā un kādēļ aizsākās Viskrievijas bērnu un jauniešu folkloras festivāls Pskovskije Žemčužini (Pleskavas pērles), kas notiek Puškinskije Gori pilsētā?

Vladislavs Semjonovs: Tas bija ļoti sen – pirms kādiem 20 gadiem. Es pats toreiz vadīju vietējo folkloras teātri, un mēs sapratām, ka katrs vārāmies savā sulā - mums pietrūkst kaut kādu kopīgu emociju, kopīgu pasākumu, pieredzes apmaiņas. Sākām spriest un nolēmām, ka izveidosim festivālu. Pirmajos gados tas notika pilsētā. Papildus stimuls bija tas, ka pie mums Kultūras koledžā atbrauca strādāt Pēterburgas Kultūras institūta absolvente.

Viņa bija enerģiska un gribēja ne tikai strādāt ar studentiem, bet darīt vēl kaut ko vairāk...

Tā nu mums izdevās sarīkot festivālu – vispirms tas bija pilsētas mēroga, tad jau apgabala ietvaros. Mūs atbalstīja Valsts izglītības pārvalde, un kopš tā laika mēs šo festivālu arī rīkojam. Vispirms notiek skates Pleskavas apgabala ietvaros, kur vērtējam bērnu un jauniešu kolektīvus. Labākos un spēcīgākos izvirzām uz festivālu "Pleskavas pērles". Šis festivāls ir daudzpusīgs – tā dalībniekiem jāprot ne tikai dziedāt, bet arī dejot, spēlēt mūzikas instrumentus, prast kādus tradicionālos amatus. Bērni uzstājas un piedalās konkursā, kurā tiek vērtēti 7 nominācijās – tā ir dziedāšana, dejošana, instrumentālā mūzika, rokdarbi, restaurācija, novadpētniecība un stāstniecība.

Stāstniecība – tā arī ir ļoti interesanta tradicionālās kultūras joma. Ciemi arī pie mums iztukšojas, un līdz ar cilvēkiem nebūtībā aiziet arī pasakas, sadzīves stāsti un daudzas citas stāstniecības lietas, no kurām daudz kas bija domāts tieši bērniem.

Vai līdzīga festivāla dalībnieku atlase kā Pleskavas novadā notiek arī citos Krievijas rajonos?

Līdz ar to, ka mūsu festivālu atbalsta Krievijas Izglītības ministrija, tas tiek rīkots pēc atbilstošām Federālā līmeņa prasībām, kas tiek ievērotas visu Krievijas izglītības sistēmas pasākumu nolikumos. Es, protams, nevaru pateikt par visiem Krievijas reģioniem, bet domāju, ka lielākoties šāda atlase notiek visur un pie mums jau brauc reģionālo konkursu uzvarētāji. Brauc arī tie kolektīvi, ko mēs zinām jau daudzus gadus. Ir tādi bērnu un jauniešu folkloras ansambļi, kas uz mūsu festivālu brauc jau vairāk nekā 10 gadus. Tas nenozīmē, ka viņi vienkārši tikai brauc un brauc - viņi nopietni gatavojas un strādā mājās, lai uz festivālu atvestu un parādītu labāko. Varu teikt, ka par festivālu Krievijā ir liela interese, un tam ir augsts prestižs, tas ir populārs tieši bērnu un jauniešu vidū, bet augstā prestiža dēļ daudzi nemaz nesaņemas, lai uz mūsu festivālu pieteiktos.

Vai "Pleskavas pērlēm" Krievijā ir līdzinieki – bērnu un jauniešu folkloras festivāli-konkursi?

Ir gan, pie kam pēdējā laikā saradies īpaši daudz šādu tradicionālajai kultūrai veltītu festivālu. Ļoti liels festivāls tiekot rīkots Sibīrijā, arī Novologdas un Permas apgabalā – vietās, kas ir bijušas bagātas ar tradicionālo kultūru un kur šodien notiek tās atdzimšana.

Mūsu festivālam ir arī savi simboli – piemēram, festivāla ģerbonī ir žagata – putns, kas pie mums ir ļoti izplatīts un labi der arī kā šāda bērnu festivāla simbols – žagata daudz pļāpā, arī dzied un mīl visu košo, mirdzošo.

Mums ir arī nozīmīte, kas tiek piešķirta konkursu uzvarētājiem. Tā ir no sudraba, vairoga formā, un uz šī vairoga ir simboliski attēlotas divas lietas – viena ir dekoratīvs arhitektūras elements, kas ir tipisks tieši Pleskavas apgabala arhitektūrai un ļoti bieži redzams tieši uz mūsu baznīcu sienām. Un otrs elements ir pērle, kas simboliski pasaka, ka tradicionālajā kultūrā katrs bērns ir pērle. Bērniem šī nozīmīte ir ļoti vērtīga, tā tiek pasniegta tikai konkursu uzvarētājiem un tai ir augsts prestižs. Un pie tā visa nozīmīte ir arī īsts mākslas darbs, jo pēc mūsu īpaša pasūtinājuma dizainu tam ir veidojis īsts mākslinieks.

Piecpadsmit gadu laikā bērni un jaunieši droši vien ir mainījušies. Vai to var sajust arī festivālā "Pleskavas pērles"?

Mums ir tā iespēja sekot daudzu bērnu izaugsmei, un reizēm vari vien pabrīnīties par to, kā burtiski gada laikā daži bērni izdara milzīgu lēcienu savā izaugsmē un attīstībā. Viņi sāk spēlēt kādu instrumentu, dejot vai apgūt jaunus un jaunus mūzikas instrumentus.

Šī gada festivālā redzējām vairākus mūzikas instrumentus, ko mēs šeit nekad neesam redzējuši! Un milzīgs panākums ir tas, ka šogad varējām priecāties par veselu gusļu spēlmaņu ansambli, jo šis instruments mūsu apgabalā skaitījās jau praktiski izzudis no spēlēšanas prakses.

Tātad - ja šodien to spēlē jaunieši, instrumentam ir nākotne, tas izplatīsies arī tālāk. Jo, ja jauniešus kaut kas interesē, viņi viens no otra visu ko iemācās ļoti ātri. Tādējādi varam teikt, ka notiek arī paša instrumenta atdzimšana, jo, lai spēlētu, nepieciešami arī paši instrumenti un to būvētāji. Ja ir pieprasījums, tad būs arī piedāvājums un radīsies arī tradicionālo gusļu meistari.

Mūsu festivāls ir veltīts izcilajā krievu tautas mūzikas vācēja un pētnieka Anatolija Mehņecova piemiņai, un, lūk, viņš jau nu noteikti būtu apraudājies, redzot tik daudz gusļu spēlmaņu. Un viņi visi spēlēja ļoti labā līmenī.

Un kas ir pats festivāla direktors – lielais, labsirdīgais "lācis" Vladislavs Semjonovs?

Mana pirmā izglītība ir teātra režisors. Man bija folkloras teātris, bet sapratu: ja gribu darīt kārtīgi, jādara kaut kas viens. Es vēl esmu arī Pleskavas apgabala izglītības iestāžu direktoru padomes vadītājs.

Bērnus nedrīkst mānīt – ar viņiem jāstrādā godīgi un no visas sirds, vai, ja tas nav iespējams – labāk nedarīt neko.

Tādēļ šobrīd es esmu tikai vadošais darbinieks. Bet vēl es esmu atjaunojis vienu mūsu apgabalā izzudušu tradicionālu amatu – īpašu auduma apdrukas metodi. Šis ir arhaisks tekstila apstrādes veids, kurā vispirms uz kokvilnas auduma tiek uzlikts ornaments, tad audums tiek iemērkts kublā ar indigo krāsas šķīdumu un notiek krāsošanas process ar skābekli, kā rezultātā veidojas zils audums ar baltu rakstu. Vēlākos laikos tika izmantotas arī citas tehnoloģijas – apgleznošana ar otām, tomēr pamatā vienmēr ticis izmantots tieši šis senais apdrukas veids.

Un vairāki sarafāni, ko varam redzēt te festivālā meitenēm mugurā, arī lakatiņi galvā, ir manu roku darbs. Tā ka esmu, tā teikt, arī lietišķās mākslas meistars.

Draugu lokā es, protams, arī dziedu un dejoju, jo daudzus gadus esmu bijis dejotājs. Kur liksies, ja kājas pašas turp nes!

Festivāls "Pleskavas pērles" ir ļoti mājīgs. To nodrošina atrašanās ārkārtīgi skaistā vidē – apkārt pasaku mežs ar lieliem kokiem, netālu Puškina vietas – Mihailovska, Trigorska, Petrovska. Daba un vēsture – ideāls folkloras festivāla ietvērums! Festivālu rīko neliela, bet ļoti profesionāla komanda – 5 cilvēki no Pleskavas interešu izglītības centra "Raduga". Žūrijā darbojas Pēterburgas konservatorijas etnomuzikoloģijas katedras un Krievijas etnogrāfijas muzeja speciālisti.

Piebildīsim, ka Vladislavs Semjonovs ir zinošs cilvēks arī tradicionālajā kultūrā, šodien paldies par to sakot savai vecmāmiņai laukos un mātes māsām, kas visas bijušas lielas dziedātājas un stāstnieces...