Gatavojoties jaunajam mācību gadam, tiekamies ar Dārziņskolas direktori Ivetu Dreiblati un direktores vietnieci mācību darbā Inesi Ramāni.

"Pašreiz ir sajūta, ka nākotnē skatāmies droši - ceru, ka no mana optimisma kaut nedaudz kaut kas pielīp arī pārējiem. Tā apziņa, ka nākotnē būs arvien labāk," smej Iveta Dreiblate.

"Patiesi, ātrumā nekas negatīvs nemaz nenāk prātā, par ko mums būtu jāsatraucas. Viss šķiet sakārtojies," kolēģi papildina Inese Ramāne. "Ja pērn dzīvojam neziņā, kā nu viss būs, nupat ir tā, ka lielākoties viss atkarīgs no mūsu pašu darba - ko izdarām, piepildām."

Krietnu laiku neskaidrība vijās ap direktora posteni - gada garumā Iveta Dreiblate bijusi direktora pienākumu izpildītāja, taču nesen Kultūras ministrijas rīkotā atklātā konkursa rezultātā apstiprināta direktores statusā. "Pagājušajā gadā izdarīts ļoti daudz, lai skola varētu droši turpināt darbu, akreditētas visas mācību programmas (kopumā mums tādu ir 31), arī pati skola akreditēta uz turpmākajiem sešiem gadiem. Tieši tāpēc šobrīd viss ir pašu rokās," stāsta direktore.

Juridiski Dārziņskola atrodas Kultūras ministrijas, nevis pašvaldības paspārnē. "Esam tieši pakļauti Kultūras ministrijai. Un, ja pašvaldības skolotājiem piešķir dažādas privilēģijas, tad valsts iestāde to diemžēl nevar atļauties," atzīst Inese Ramāne.

Piemēram, sāpīga nianse: pašvaldību skolām no šī gada 5-9. klašu audzēkņiem piešķirtas brīvpusdienas, taču uz Dārziņskolu tas diemžēl neattiecas.

Skola ir pirmais pakāpiens ceļā uz Latvijas Mūzikas akadēmiju. Kā apliecina direktore, lielākā daļa audzēkņu - 94-98% - pēc Dārziņskolas beigšanas turpina izglītību mūzikas jomā. Taču abas kolēģes neslēpj, ka tāds īsts un oficiāls atbalsts valstiskā līmenī nav jūtams, lai pati skola un tās iemītnieki baudītu īpašo statusu.

"Labu instrumentu trūkst arī Latvijas Nacionālajā simfoniskajā orķestrī - bet nedomāju arī, ka stāvoklis ir tāds, ka vajadzētu skaļā balsī kliegt, jo mūsu instrumentu "parks" tiek nemitīgi atjaunots," atklāj Iveta Dreiblate. "Šobrīd notiek klavieru "parka" atjaunošana un, lai gan mūsu vēlme, protams, ir tāda, ka izciliem audzēkņiem nepieciešami izcili instrumenti, diezin vai mūsu valsts šī brīža apstākļos varētu atrast līdzekļus šī mērķa īstenošanai -  drīzāk jādomā par cita veida finanšu piesaisti, ko esam arī uzsākuši."

Labu instrumentu izmaksas var salīdzināt ar laba auto cenu - piemēram, labs koncertflīģelis maksā ap 60 tūkstošiem, bet normāls fagots - ap 35 000 EUR... 

Inese Ramāne atklāj: "Uzņemot jaunos audzēkņus 1. klasē, cenšamies nokomplektēt "pilnu partitūru", ar to domājot par orķestri, kam mūsu skolā ir nozīmīga vieta - lai vienmēr būtu, kam tur sēdēt. Uz 1. klasi ir konkurss - piesakās 30-32 audzēkņi, pieņemam 18.

Šogad lielākā daļa pretendentu bija sitaminstrumentālisti! Diemžēl varējām uzņemt tikai vienu. Un tikai divi cilvēki vēlējās spēlēt vijoli!

Lai gan tieši vijole un klavieres allaž bijuši populārākie instrumenti."

Vēl sarunā par to, pēc kādiem apsvērumiem vecāki izvēlas savas atvases sūtīt Dārziņskolā un arī to, kā topošajiem talantiem klājas ar vispārizglītojošo priekšmetu apgūšanu, toskait matemātiku.

"Esmu strādājusi vairākās skolās, tāpēc esmu secinājusi, ka Dārziņskolā bērni un jaunieši iegūst ļoti labu vispārējo izglītību," teic Iveta Dreiblate. "Neskatoties uz to, ka mūsu jaunieši ir aizņemti un ļoti noslogoti, katru gadu centralizētajos eksāmenos tieši mūsu audzēkņu rezultāti ir vismaz par 10-30% augstāki nekā vidējie rādītāji, un tas viss - lielo, nopietno ģimnāziju konkurencē!"

Direktore atklāj arī skolas labiekārtošanas ieceres: "Nav runa par remontu - ēka prasa renovāciju, kas prasa milzu līdzekļus. Taču mums ir brīnišķīgi audzēkņu vecāki, paldies viņiem, kuri jau šovasar paveikuši lielu darbu, kas rada pamatu mūsu tālākajiem plāniem. Protams, tas vairāk attiecas uz vidi, kur mēs jaunos talantus audzinām - taču tam ir ļoti liela nozīme."