Saruna ar vēsturnieku, Dr. hist. Kasparu Kļaviņu notiek par godu monogrāfijas "Savienotie trauki" klajā nākšanai LU Akadēmiskajā apgādā.

Grāmatas anotācijā teikts: "Grāmata veltīta Rietumu un Austrumu starpkultūru komunikācijai, kas pēdējā laikā pasaulē kļūst arvien aktuālāka. Autors vispusīgi atklāj, kā Tuvo un Vidējo Austrumu un Rietumu sabiedrībā vēsturiski veidojusies izpratne par taisnīgumu un netaisnību, identitāti un pašapziņu, cilvēka fizisko un psihisko veselību, kā arī aplūko citus svarīgus jautājumus, kuru apzināšanās palīdz mazināt neizpratni un konfliktus. Kaspars Kļaviņš nevairās paust savu viedokli emocionāli piesātinātā un saistošā veidā, demontējot visdažādākos mītus un stereotipus, kas vēl joprojām kalpo kā galēju viedokļu piekritēju idejiskais arsenāls mūsdienu "darījumu pasaules" melu un propagandas kokteilī. Būdams Eiropas viduslaiku vēstures, agro jauno laiku un apgaismības speciālists, autors labāk spējis atsegt arī islāma pasaules problemātiku, saredzot kā kopīgo, tā atšķirīgo."

Kaspara Kļaviņa interese par pasauli pēc būtības, nevis pēc vispārpieņemtiem priekšstatiem sākās agrā vecumā līdz ar jebkāda veida netaisnības asu izjušanu, interesi par cilvēku rīcības motīviem un secinājumu, ka tas, kas notiek mazākā kopienā, notiek arī globālā līmenī.

Mūsu sarunas lokā: sabiedrības uzbūve un disciplinēšana; vecākās un jaunākās paaudzes savstarpējas cieņas pamati; paškontrolējošas kopienas īpatnības; īstas autoritātes un iedomātas sociālo tīklu "autoritātes"; pusizglītība un pašiedomāti tēli ar iedomību un lepnumu; depresija un melanholija Rietumu sabiedrībā.

Runājam arī par ASV žurnālistu un vēsturnieku spēju asi kritizēt idejas un priekšstatus, kuru lokā viņi dzīvo, un Rietumu salīdzinoši bailīgāko vidi, kas ne vienmēr gatava nojaukt mītus. Intelektuāļa autoritātes sagraušana ir šībrīža Eiropas lielākā problēma. Intelektuāļa statuss ir nojaukts. Kas nācis vietā? "Tirgotājs. Kā mēs sevi pārdosim!"

Vēl pieskaramies tēmai par to, kā nedomāt, ka viss būs arvien sliktāk un sliktāk un kā noturēties atbrīvotas un pozitīvi orientētas personas statusā. "Ekskluzīvi laimīga ir tā sabiedrība, kurai neuzmācas citas ekspansīvas sabiedrības ar savām vērtībām vai nevērtībām. Sabiedrības, kas uzmācas citām sabiedrībām, ir slimas. Tāpat kā indivīds – ja viņš slikti jūtas, tad kļūst ekspansīvs un agresīvs. Tas ir labsajūtas un harmonijas trūkums. Un vienīgais mūsu pienesums sabiedrības uzlabošanā ir saskatīt tajā pozitīvu alternatīvu."

Sarunas otrā pusē runājam par Saijidu Kutbu un "Musulmaņu brālību", Edvardu Saīdu, sūfiju dzeju, ideju ceļošanu no Rietumiem uz Austrumiem un otrādi. Rezumējums – to, kas zināms tev, padod tālāk, lai notiktu domu apmaiņa un ideju ceļošana pasaulē, kas ir daudz vairāk vienota, nekā atšķirīga. 

Saruna inkrustēta ar Santas Ratnieces un Mārtiņa Viļuma mūziku no Latvijas Radio kora un ansambļa Sarband albuma Canticum canticorum, un noslēgumā skan franču dziesminieka Mustakī (Moustaki) dziesma Le Métèque