Šonedēļ Rēzeknē, Lūznavā un Rīgā gaidāmas Baroka mūzikas dienas, kuru tēma šogad - Šveices mūzika, bet centrālā figūra - Gaspars Frics.

"Viņš bijis vijolnieks un komponists, darbojies Ženēvā, ticies ar Voltēru un kādā kritikā nosaukts pat par šveiciešu Mocartu," stāsta Baroka mūzikas dienu mākslinieciskā vadītāja un čelliste Ilze Grudule. Kaut nu jau vairākus gadus viņa dzīvo un strādā Šveicē, ik vasaru viņa cenšas ienirt kādā vagā vai jāņogu krūmā tepat Latvijā jeb vienkārši sakot - pabūt mājās. Viņa priecājas par mūsu dabu, bet nupat, kopā ar tēti braucot no Lūznavas muižas, sajūsminājusies par miglu:

"Tādos brīžos man šķiet, ka skaistākais ir tur, kur cilvēks vēl nav pieskāries... Skaistums, daba ir tas, kas mani Latvijā apbur."

Bet Baroka mūzikas dienās bez cilvēka klātbūtnes nu nekā, un jauki, ka šis festivāls aptver aizvien plašāku Latvijas teritoriju. Ilze neslēpj saviļņojumu, ka festivāls skan arī atdzimstošajā Lūznavā.

Sarunas turpinājumā Ilze atklāj gan tās nianses, kas festivālā jau kļuvušas par tradīciju  un turpināsies arī šogad, gan akcentē novitātes, vēstot gan par Frica 300. dzimšanas dienas svinēšanu, gan īpašajiem viesiem - tango dejotājiem un virstoņu dziedāšanas meistaru Kristianu Cēnderu.

"Atšķirīgais šoreiz ir tas, ka mēs pārbīdām robežas. Šogad mums būs gan tango, gan jodelēšana. Varētu jau domāt, ka tam visam nav nekāda sakara ar baroka mūziku. It kā jau nav... Bet no otras puses - viss jau ir par vienu un to pašu - tie esam mēs, kas tās robežas nospraužam."

Plašāk par Baroka mūzikas dienām

Atgādināsim arī, ko Ilze Grudule par Baroka mūzikas dienām vēstīja pagājušajā gadā...