1. septembrī sāksies Starptautiskais Jaunā teātra festivāls Homo Novus. Visu šo nedēļu "Klasika" jau iepazīstinājusi savus klausītājus ar kādu no festivāla izrādēm, savukārt sestdienas rītā tiekamies ar festivāla Homo Novus direktori Gundegu Laiviņu.

Kamēr vien festivāls notiek, un tie ir jau 13 gadi, "Klasika" seko tā norisei un tā tas ir arī šogad. "Turklāt šogad festivālā daudz skanēs arī klasiskā mūzika," pasmaida Gundega.

"Izklausīsies ambiciozi, bet gribas teikt, ka festivāls ir kā pati dzīve visā savā daudzveidībā: gan ļoti skaista un priecīga, gan arī sāpīga un sarežģīta.. Un man šķiet, ka Homo Novus ir vieta, kur var diezgan daudz ko uzzināt - arī lietas, par kurām līdz šim neesam zinājuši: par mūsu līdzcilvēkiem, pilsētu, sabiedrības gupām, ar kurām nav iznācis saskarties.

Homo Novus ir vieta, kur piedzīvot brīvību - iztēles, ķermeņa, attiecību brīvību.

Tātad - iespēju iziet ārpus ikdienas standarta. Tas ir galvenais, ko mēdzam uzbūvēt šajā nedēļā."

Vaicāta, kādas bijušas centrālās līnijas, izvēloties ārvalstu viesus, Gundega neslēpj: "Sākums bija divi mākslinieki, par kuriem sapņoju jau ilgi, un tagad tas brīvdis ir pienācis. Pirmais ir šveiciešu režisors Milo Rau, kurš jau te ir bijis, bet 2013. gadā viņš vēl nebija tik liela zvaigzne kā šodien. Izrādi "Līdzjūtība. Ložmetēja stāsts", ko vedam uz Rīgu, redzēju pirms pusotra gada, un kopš tā laika esmu pamazām vilinājusi viņu uz Rīgu. Viņu trupai, Schaubühne Berlin, iet ļoti labi, veiksmīgi, apkārt braukāšana un tikšanās ar jaunu auditoriju viņiem nav tik svarīga, jo visi brauc pie viņiem. Otrs mākslinieks ir itālis Alesanadro Šaroni, kura izrādi "Folk-s. Vai rīt tu mani vēl mīlēsi?" redzēju pirms pieciem gadiem, un kopš tās dienas domāju par to gan kā skatītāja, gan cilvēks un festivāla vadītāja," klāsta Gundega un sarunas gaitā akcentē arī pārējos festivāla notikumus, cita starpā atzīstot:

"Visas izrādes, kuras jau esmu redzējusi, gribas redzēt vēlreiz un pavērot, kā latviešu publika tās uztver un reaģē."

Šogad iepriecinoši daudzveidīga ir arī festivāla muzikālā sadaļa. "Man šķiet, ka programmu vajag noapaļot ar kādu akcentu, kas nav tikai pasēdēšana bārā, bet gan muzikāls vai cita veida piedzīvojums, kas ļauj kopīgi ieelpot pēc redzēto izrāžu pieredzes. Mūzika ir manas dzīves neatņemama sastāvdaļa - savulaik pati esmu ar to nodarbojusies," stāsta Gundega.

"Līdz ar to, ka festivāla centrs pēc vairākiem gadiem atgriežas Kaņepes Kultūras centrā, daļa mūziķu ir mūsu piedāvāti, daļa - Kaņepes Kultūras centra aicināti.  No mūsu puses ir divi galvenie mākslinieki - Mary Ocher, mūziķe, dzejniece, režisore un māksliniece no Berlīnes, dzimusi Maskavā, bet sen jau dzīvo Izraēlā, un Akalu Bertelsens, pazīstams kā Uyarakq, grenlandiešu elektroniskais mūziķis, producents un dīdžejs no Nūkas. Abi kardināli atšķirīgi! Būs arī Dobranotch  - klezmeru grupa, būs arī dīdžeji. Katrs atradīs savējo."