Režisors Elmārs Seņkovs aicina uz II Valmieras vasaras teātra festivālu, kas notiks 4., 5. un 6. augustā dažādos pilsētas punktos.

Sarunājamies par Valmieras gaisotni, par Rūdolfu Blaumani kā neizsmeļamu interpretāciju avotu un jauniešu autoru, par Elmāra režisēto izrādi "Klubs", kas festivāla skatītājus gaidīs visās trijās festivāla dienās "Multiklubā", un režisora pieredzi, skolā vadot teātra nodarbības pusaudžiem.

"Valmieru iepazinu tikai tad, kad iestudēju savu pirmo izrādi Valmieras drāmas teātrī un strādāju pie Blaumaņa "Raudupietes". Valmiera ir ar savu ritmu, vitalitāti; pilsēta ir ļoti attīstīta - te ir visai daudz jauniešu, daudz skolu. Turklāt tieši Valmierā noliku savas autovadītāja tiesības," smaidot atklāj Elmārs.

"Un vēl Valmiera man asociējas ar romantiku. Valmiera ir pilsēta, kurā labprāt atgriežos un padzīvoju kādu laiku."

Vaicāts par Valmieras drāmas teātra īpatnībām, režisors saka tā: "Teātris atšķiras ar māju sajūtu - ieejot šajā ēkā, jūtams, ka te valda mājīgs gars. Tajā tu ieej nevis kā fabrikā, bet radošā telpā. Ne velti Kroders pats pēdējos gadus šeit mitinājās, radot mājīguma sajūtu. Arī tagad ir tā, ka gribas uzvilkt čības un pastaigāties pa teātri... Tā ir laba zīme, kas to atšķir no citiem.

Ja cita radošā telpa, kas ir aktīva un industriāla, rada paniku, spriedzi, saspringtu darba atmosfēru, tad Valmierā tā noteikti nav.

(..) Teātrim veltīti daudzi festivāli, un ir prieks, ka piedzimis vēl viens. Man šķiet, ka Valmiera kā pilsēta šādam teātra festivālam ir ļoti atbilstoša."

Elmārs no sirds slavē festivāla māksliniecisko vadītāju Reini Suhanovu: "Reini pazīstu kā pamatīgu darba cilvēku, apbrīnoju, ka savus spēkus viņš pārbaudījis gan scenogrāfijā, gan režijā, un nu arī lielu festivālu organizēšanā - nopietnu lomu viņš uzņēmies!"

Festivāla centrā atkal Rūdolfs Blaumanis. "Tas ir loģiski, jo arī šajā sezonā tapuši trīs Blaumaņa darbi," saka Elmārs. "Blaumanis ir īsts tautas rakstnieks, un joprojām ļaudis jūtīgi izturas pret viņa darbu interpretācijām.

Tātad Blaumanis ir svarīgs gan skatītājam, gan māksliniekiem, jo viņš aktualizē visiem būtiskus jautājumus.

Viņš - viens no teātra centriem dramaturģijā."

Pārrunājot festivāla programmu un analizējot paša veikumu tajā, sarunas gaitā pievēršamies arī jaunajai paaudzei, ar kuru Elmāram allaž bijusi cieša saskarsme, jo pirms teātra zinībām Elmārs Latvijas Universitātē studējis pedagoģijas un psiholoģijas fakultātē, kur guvis arī pirmo teātra pieredzi, turklāt paralēli strādājis privātskolā.

"Manuprāt, katra jaunā paaudze, kas ienāk, ir aizvien labāka un labāka. Tie ir mīti, ka jauniešus interesē tikai interneta vide. Patiesībā viņi interesējas par ļoti daudz ko, jautājums tik, cik daudz no viņiem ir to, kuri vēlas iedziļināties. Sēžot uzņemšanas komisijā Kultūras akadēmijā, redzu, ka nāk pārsteidzoši zinoši jaunieši, viņi kļūst daudz izglītotāki, jo saņem lielu informācijas gūzmu. Mums jāiemāca viņus izvērtēt, kritizēt, jāiemāca kritiskā domāšana, kas ir viena no svarīgākajām niansēm - lai jaunietis prot atšķirt labu mantu no sliktas.

Šodienas jaunieši kļūst aizvien jūtīgāki, tādi īsti sirds cilvēki, kuri pieprasa saskarsmi, mīlestību. Tā ka esmu ļoti optimistisks, domājot par jauno paaudzi, kas jāveido par tīras morāles vērtību pilniem cilvēkiem, kuri mūs sargās tālākā nākotnē.

Nekas nevar būt tīrāks, labāks un labajam ticošāks kā jauns cilvēks."