30. jūnijā 80. dzimšanas dienu svinēs komponists Pauls Dambis, kura mūzika ir caurausta ar spēles stihiju, bet spēcīgākie vadmotīvi – latviešu (palaikam arī cittautu) folklora un renesanses laikmets. No 27. jūnija līdz 1. jūlijām viņa mūzika skanēs radio "Klasika" ik vakaru no plkst. 20.10.

Pauls Dambis karjeru sāka kā ērģelnieks un kordiriģents. Kompozīciju mācījās piecdesmito gadu beigās Latvijas Valsts konservatorijā pie Valentīna Utkina. Dažus gadus vadīja mūzikas daļu Nacionālajā teātrī, bija arī skaņu režisors un komponists apvienībā "Telefilma Rīga". No 1984. līdz 1989. gadam Pauls Dambis bija Latvijas Komponistu savienības vadītājs. Pasniedza kompozīciju un citus teorētiskos priekšmetus Latvijas Mūzikas akadēmijā no 1972. līdz 1993. gadam, kādu laiku vadīja kompozīciju katedru (1982–1989), mācījis kompozīciju Rīgas Doma kora skolas audzēkņiem un mūzikas vēsturi Latvijas Kultūras akadēmijas studentiem.

 Pauls Dambis visvairāk strādājis kora mūzikas un vokāli instrumentālās mūzikas jomā, ir arī instrumentālās kamermūzikas lieliski paraugi. Viņa daiļradei veltītajā pirmajā pārraidē izskanēs trīs 20. gadsimta 80. gados tapuši opusi.

Koncerts-fantāzija "Albrehtu Dīreru pieminot" (Concerto fantasia on in Nomine Albrecht Duereri, 1983) jauktajam korim, klavierēm, sitaminstrumentiem un diaprojekcijai ir piecdaļīgs kora cikls ar latviešu folkloras vārdiem, kas tapis, pārkāpjot 50 gadu slieksni kā ilgstošu meklējumu vainagojums.  Ingrīda Zemzare raksta: „Mūsu tautasdziesma te bez aizspriedumiem sasaucas ar pasaules kultūru – kā XVII gs. Zemnieku kara atainojums Dīrera gravīrās ar tā laika latvieču četrrindu sāpju izjūtām, kā „Jaunava zvaigžņu vainagā” ar „zelta lietus dzirkstelīti tai zaļā birztalā”.  16.gadsimts nāca ar lēcienu, ar nirnberģieti Albrehtu Dīreru, kurš nostājās itāļiem un holandiešiem līdzās. Un blakus siltzemju lielā stila glezniecībai stājās Dīrera vara un koka grebumi, kas sasniedz gandrīz nebijušu līnijas izteiksmes spēku. Dīrera patētiskās grafikas lapas aizrauj ar savu mistisko fantāziju, kuras tēlojumam dziļas saknes vēlīnajā vācu gotikā, gluži tāpat kā mūzikas renesansei. Un šim ziemeļu dižajam brīnumam Pauls Dambis noliek blakus tikpat dižus māksliniekus – XVI gadsimta latviešu folkloras sacerētājus.

Koncertu-fantāziju "Albrehtu Dīreru pieminot" 1986.gada ierakstā atskaņo soprāns Smaragda Isajeva , VAK "Latvija" un instrumentāls ansamblis diriģentes Ausmas Derkēvicas vadībā.

1983. gadā komponētos Piekto stīgu kvartetu ar variāciju par amerikāņu šūpuļdziesmas tēmu noslēgumā spēlē Rīgas stīgu kvartets - Uldis Viesturs Sprūdžs (vijole), Vita Pozņikova (vijole), Valērijs Avramenko (alts) un Agne Sprūdža (čells), bet Koncerts-divertisments vijolei un kamerorķestrim ar ar Ulda Viestura Sprūdža solo, muzicējot ar Latvijas filharmonijas kamerorķestri un diriģentu Toviju Lifšicu.