„Mūzika ir kā manas eksistences sastāvdaļa, kā realitātes apzināšanas forma, citiem vārdiem, kamēr ir mūzika – tikmēr dzīvoju", tā, raksturojot savas attiecības ar mūziku, teicis komponists Pauls Dambis.

Mūzika visdažādākajos veidos un izpausmēs ir klātesoša Paula Dambja dzīvē, jo viņš ir bijis gan ērģelnieks Rīgas Svētā Pāvila un Jelgavas Svētās  Annas baznīcā, apguvis kordiriģešanas prasmes un vadījis vairākus korus , strādājis arī par skaņu režisoru, audzinājis jauno komponistu paaudzi Latvijas Mūzikas akadēmijā , vadījis Latvijas Komponistu savienību, bet viena no svarīgākajām radošās izpausmes formām, protams, ir bijusi kompozīcija.

Paula Dambja vārds latviešu mūzikā ir  saistīts ar jauno folkloras vilni un radošiem meklējumiem senākajos tautas mūzikas slāņos. 70. gados  iezīmēt  savas tautas mantojumā sakņotu patību vēlējušies daudzi  komponisti – viņu vidū gan igaunis Veljo Tormiss, gan lietuvietis Broņus Kutavičs, gan arī Pauls Dambis, kurš mūsu folkloras intonatīvo slāni sakausējis ar laikmetīgu kompozīcijas tehniku.

Viens no spilgtākajiem paraugiem ir viņa cikls „Jūras dziesmas” korim, kurš šajā raidījumā Latvijas Radio kora un diriģenta Sigvarda Kļavas 1996. gada ierakstā Reformātu baznīcā.

Sestais stīgu kvartets „ Vakardienas un rītdienas skumjās dziesmas” (1992) ir trijdaļīga kompozīcija ar programmatiskiem daļu nosaukumiem:

1. daļa „Izpētes brīdis”, kas sākas gluži kā Antonio Vivaldi koncerts – enerģiski, ar spožām vijoles solo frāzēm, bet tālāk risinās izzināšanas process, kas nes nemieru, trauksmi un noslēdzas ar jautājuma zīmi.

2. daļa „Vakardienas skaņas” ir sarabanda, baroka stilizācija, kas pāriet pastorālā lirikā un noslēdzas reminiscējošā apcerīgumā.

3 .daļa „Cik liels ir mirklis” sākas gluži vai amerikāņu minimālisma garā – ar enerģisku ostinējošu motīvu kustību, bet tālāk tomēr kļūst informatīvi blīvāka,  noslēgumā ievijot Lutera  korāļa „Dievs Kungs ir mūsu stiprā pils” melodiju, simbolizējot mieru un atbildot uz visiem iepriekš uzdotajiem jautājumiem.

Paula Dambja 6. stīgu kvartets Rīgas stīgu kvarteta interpretācijā. Tā sastāvā - Uldis Viesturs Sprūdžs, Vita Pozņikova, Valērijs Avramenko un Agne Sprūdža. 1990.gada ieraksts Vāgnera zālē. 

2000. gada augustā Garīgas mūzikas festivālā tika pirmatskaņota Paula Dambja „Rīgas Psalmu grāmata”, piedaloties Valsts akadēmiskajam korim "Latvij", solistiem Ilzei Kalniņai, Līgai Veisai, Kalvim Ozoliņam, Arnim Pauram, ērģelniekam  Tālivaldim Deksnim un diriģentei Anitai Bērziņai.