"Idejas briedinu ilgi: staigāju, domāju, sēžu pie teksta, pie klavierēm. Samīcu daļas, bet teksts izsauc asociācijas formai, atskaņotājiem. Galvenajos vilcienos jājūt arhitektonika, sīkumi var mainīties. Labas idejas savulaik, piemēram, ienākušas prātā, pūšot kapu mūziku... Visa pieredze ir vērtīga, un dzīve ir raiba," savlaik intervijā "Neatkarīgajai Rīta Avīzei" atzinis komponists Pēteris Butāns. 22. augustā viņam skaista jubileja - 75!

To ieskandinām ar oratoriju "Mūžīgā gaisma" (Lux Aeterna), kas pirmatskaņota 2004. gadā, izpelnoties Latvijas Lielo mūzikas balvu.

Atskaņojumā piedalās: Juris Žvikovs (klavieres), Edgars Saksons, Uģis Krūskops un Ivo Krūskops (sitaminstrumenti), Latvijas Radio koris un diriģents Sigvards Kļava.

Vizītkarte

Pēteris Butāns dzimis 1942. gada 22. augustā Daugavpilī. Ieguvis diplomus divās mūzikas specialitātēs. 1960. gadā, pabeidzis Daugavpils mūzikas vidusskolu, viņš iestājās LVK kordiriģēšanas nodaļā, kuru Imanta Kokara vadībā pabeidza 1965. gadā. LMA kompozīcijas nodaļā mūziķis iestājās 1986. gadā un absolvēja to 1990. gadā (Pētera Plakida klase).

No 1965. līdz 1980. gadam Pēteris Butāns dzīvoja Daugavpilī. Darba lauks šajā periodā bija ļoti plašs – mūziķis bija Daugavpils Pedagoģiskā institūta Mūzikas katedras asistents, Daugavpils mūzikas vidusskolas teorētisko priekšmetu pedagogs, Daugavpils Centrālā kultūras nama pūtēju orķestra diriģents. Strādājot ar Daugavpils Centrālā kultūras nama pūtēju orķestri, strauji attīstījās interese par jaunradi, kas izpaudās kā dažādu stilu un žanru skaņdarbu aranžējumi pūtēju orķestrim. Tādā kārtā pakāpeniski tika izkoptas dažādas kompozīcijas iemaņas un rosināta nopietnu kompozīcijas studiju apzināšanās nepieciešamība, līdz tika pieņemts lēmums par iestāšanos kompozīcijas nodaļā.

No 1981. gada līdz 1983. gadam Pēteris Butāns bija Rīgas 3. internātskolas pūtēju orķestra diriģents, savukārt no 1984. gada līdz 1986. gadam mūziķis vadīja Tukuma pūtēju orķestri un strādāja par pedagogu Kandavas mūzikas skolā, vēlāk - Tukuma mūzikas skolā.

1993. gadā Pēteris Butāns kļuva par Latvijas Komponistu savienības biedru. Par Kora simfoniju saņēmis laikraksta Diena Gada balvu kultūrā (2003), par skaņdarbu Lux aeterna – Lielo mūzikas balvu (2004).

Pētera Butāna mūzikai raksturīga liriski ekspresīva un padziļināti meditatīva izteiksme. Nereti vērojama pievēršanās arī humoristiski teatrālu un pat grotesku tēlu izpausmei, tādējādi mākslinieciski modelējot sava laika dzīvi visā tās daudzveidībā. Viena no svarīgākajām vadlīnijām Pētera Butāna daiļradē ir intensīvi garīguma atjaunotnes meklējumi, saistot tos gan ar latviešu folkloras un tajā atspoguļotās dzīvesziņas, gan ar kristīgās baznīcas ilglaicīgās vēstures gaitā gūtā ētiskā un filozofiskā pasaule skatījuma un mākslinieciskās pieredzes aktualizāciju. Šos divus estētiskos un stilistiskos orientierus Pēteris Butāns ir īpaši akcentējis savos izvērstajos vokāli simfoniskajos sacerējumos.

(LMIC)