18. jūnijā 70. dzimšanas dienu svinēs komponists un JVLMA profesors Georgs Pelēcis, kurš par sevi teicis: “Mana mūzika ir Latvijas mūzikas sastāvdaļa, taču vienlaikus neraksturīga tai. Es aicinu savus klausītājus pārliecināties, ka mūzikas evolūcija ir ne tikai progress, bet arī gara zaudējumu ķēde. Man sāpīgi šie zaudējumi, un es nevaru ar tiem samierināties. Cenšos paglābt un atjaunināt tik, cik vien iespējams.

Caurmēra klausītājam, toskait arī man, klasiskās mūzikas kopums (no Monteverdi līdz Māleram) ir paradīze, kas aicina mūs uz visgreznākajām valstībām, ko vien komponista prāts spēj iztēloties. Jautāsiet – kas izdzina komponistus no šī Ēdenes dārza? Piemēram, mani neviens nav ārā dzinis. Es tur dzīvojos un esmu laimīgs. Pats dārznieks un pa pusei sargs, pa pusei radītājs šim mūsu kopī-gās mūzikas paradīzes skaistumam.”

Georgs Pelēcis beidzis Pētera Čaikovska Maskavas Valsts konservatorijas Arama Hačaturjana kompozīcijas klasi, vēlāk turpat mūzikas teorijas aspirantūru pie Vladimira Protopopova. Kopš 1970. gada ir Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas mūzikas teorijas katedras pasniedzējs, 1990. gadā ievēlēts par profesoru. Viņa galvenās disciplīnas ir kontrapunkts un fūga. Muzikoloģijas laukā Pelēča darbs guvis starptautisku atzinību saistībā ar Nīderlandes polifoniskās skolas tradīcijas un Palestrīnas daiļrades polifonijas principu pētniecību.

Latvijas Radio 3 "Klasika" no 12. jūnija ik vakaru piedāvā viņa mūzikas izlasi, pirmajā raidījumā iekļaujot Concertino bianco klavierēm un orķestrim, kas tapis 1983. gadā, (Valentīns Bogoļubovs, Latvijas filharmonijas kamerorķestris un diriģents Tovijs Lifšics, 1985) un 1990. gadā komponēto poopusu "Mūzika pļavā" flautai, vijolei, altam, čellam un fagotam (Agnese Ārgale, Igors Veikmanis un Rīgas stīgu kvarteta mūziķi, 1992)