"Man patīk ļoti lielas pilsēta, kurās kūsā dzīvība un iespējams tvert iespaidus, un tikpat ļoti patīk arī pilnīgas nekurienes vidus. Starp abiem poliem arī šobrīd strādāju," telefonintervijā stāsta komponiste Santa Ratniece, kurai 22. martā - 40. dzimšanas diena.

"Patlaban esmu laimīga - drīzumā došos uz Vīni, kur pavadīšu trīs mēnešus, līdz jūlija vidum. Austriešu kultūru vēl neesmu iepazinusi tik labi, tāpēc man tik ļoti patīk, ka būšu pie pašām saknēm Haidnam, Mocartam, Bēthovenam, Māleram. Rezidenci organizē Austrijas Kultūras ministrija, izturēju lielu konkursu, un tagad rakstīšu mūziku vietējiem mūziķiem," stāsta Santa.

Sveicot komponisti dzimšanas dienā, "Klasika" šīvakara pārraidē iekļāvusi trīs viņas kompozīcijas, par ko pašai Santai ir gandarījums...

Glittering promenade
LNSO un diriģents Olari Eltss Lielajā ģildē, 2016

Nada e Layli ("Nakts rasas lāses")
Sarband, Latvijas Radio koris un diriģents Kaspars Putniņš, 2015

Septītais Liepājas koncerts klavierēm un orķestrim
Vestards Šimkus, Liepājas Simfoniskais orķestris un diriģents Atvars Lakstīgala, 2014

Kādā intervijā Santa izteikusies, ka Liepājas koncerts ir viens no opusiem, kas sniedz gandarījumu. "Un tā tas joprojām ir - pati neklausos savu mūziku, bet klavierkoncertu gan šad un tad, vēl joprojām tajā saklausot ko interesantu. Otrajā vietā - Radio kora iestudētais darbs Nada e Layli ar Sarband. Tieši pēdējo gadu darbi, kas komponēšanas ziņā aizņēmuši visvairāk laika, pat gadu, ir tie tuvākie," neslēpj Santa.

Viņa arī atklāj lūk, ko: "Tagad mans komponēšanas process ir mazliet mainījies - esmu sākusi paralēli rakstīt vairākus darbus, ko agrāk nedarīju. Jo uzskatu, ka skaņdarbam ir jānobriest ilgā laika posmā.

Ja citkārt "tukšajos brīžos" neko nedarīju, tad tagad pārslēdzos no viena darba uz otru. Un izrādās, ka viens skaņdarbs otram var dot ļoti daudz - ir vairākas dimensijas, vairāki sastāvi, citkārt tiek ietvertas pat vairākas kultūras.

Šobrīd, piemēram, strādāju pie trim vai četriem skaņdarbiem paralēli. Bet nesen atgriezos no komponistu rezidences Zviedrijā - izrādās, ka arī citi komponisti strādā tāpat."

Un vēl sarunas gaitā  komponiste atzīst: "Komponistam vajadzētu kaut cik pārzināt visus instrumentus - vismaz pamatlietas. Klavieru opusu nerakstot pie klavierēm, pat nevaru iedomāties, kas tur varētu būt uzrakstīts! Man šķiet svarīgi, lai mūziķiem būtu ērti spēlēt. Agrāk par to tik daudz nedomāju..."