Piedāvājam aizraujošu ceļojumu mūzikas vēsturē, pie saknēm! Tieši šādu nosaukumu Roots  savam debijas albumam ierakstu firmā Sony (kas kopskaitā ir divdesmitais) devis pasaulslavenais zviedru klarnetists Martins Frests. Viņam šobrīd radošā zenīta laiks, 14. decembrī nosvinēta 48. dzimšanas diena, balvu biruma augšalā – Leonijas Soningas mūzikas balva un Frests ir pirmais no klarnetistiem, kurš to saņēmis. Viņa vadīti vairāki mūzikas festivāli Zviedrijā un pēdējos gados arvien lielāka interese par diriģēšanu. Šī gada maijā Zviedrijas kamerorķestris paziņoja, ka izvēlējies Frestu par savu galveno diriģentu un šos pienākumus viņš sāks pildīt 2019. gada rudenī. 

Viņa jaunākais albums Roots Latvijas Radio fonotēkā nonācis šoruden un apliecina zviedru mūziķa daudzpusīgās intereses, plašo tehnisko spēju spektru, atraktivitāti un drosmi eksperimentēt. 21 kompozīcija, kurās Frests ir gan solists, gan Stokholmas Karaliskā filharmoniskā orķestra diriģents, aptver laika amplitūdu no senās Grieķijas un Bingenas Hildegardes, ar ko ceļojums sākas, līdz pat latviešu komponistam Georgam Pelēcim, ar kura miniatūru „Viss pagātnē” CD tiek noslēgts. Tie ir šodienas klasiskās mūzikas sakņu meklējumi tautas mūzikas dzīslās un deju mūzikā, tamdēļ līdzās rodami čigānu, klezmeru un zviedru tautas mūzikas aranžējumi, arī Georgs Fīlips Tēlemanis un 19. gadsimta zviedru klasiķis Bernahrds Krusels, kura Variācijas par zviedru tautas melodiju te iekļautas, Johannesa Brāmsa "Ungāru deja" un Roberta Šūmaņa "Skaņdarbi tautiskā stilā", arī Bēlas Bartoka "Rumāņu dejas" un Šūpuļdziesma no Manuela de Faljas "Septiņām spāņu tautasdziesmām", zviedru skaņraža Andresa Hilborga opusi  un Astora Pjacolla tango "Eņģeļa nāve". Albuma ierakstā piedalās arī Ādolfa Fredriksa meiteņu koris.