"Klasika" ver vaļā Latvijas Radio kora un diriģenta Sigvarda Kļavas jauno albumu Valentin Silvestrov. To Thee We sing, ko pērn laidusi klajā mūzikas izdevniecība Ondine.

Mūsu uzmanībai šādi opusi: Alleluia (2006), fragmenti no "Liturģiskajiem dziedājumiem" (2005), "Diptihs" (1995) un "Divas garīgas dziesmas" (2006).

Mūzikas žurnāla "Gramophone" recenzija par ierakstu

"Diletants mūziku mīl nesavtīgi. Mūzika viņam nesniedz nekādu taustāmu labumu, bet sagādā vienu vienīgu prieku. Šo izjūtu neuzkrītoši cenšos saglabāt vēl joprojām.

Un ko gan darītu profesionāļi, ja nebūtu mūzikas mīļotāju – diletantu?

Ja rakstu profesionāļiem, rezultāts būs labā nozīmē akadēmisks, no kura ir noderīgi mācīties, taču ne jau ar to mūzika vērtīga! Tā sevī glabā Noslēpumu. Cilvēkam daba liegusi spārnus, lai lidotu, tāpēc tos viņam dāvā mūzika," prāto komponists Valentīns Silvestrovs.

Ukraiņu tauta viņu atzinusi par savu vienīgo skaņradi, kurš pasaules slavu un klausītāju dievināšanu ieguvis, vēl dzīvam esot. Kaut pirmos soļus mūzikā spēris jau bērnībā, kompozīcijai Valentīns Silvestrovs pievērsies vien tad, kad bijis jau absolvējis Kijevas politehnisko institūtu. Kopš tā laika viņam seko mīts kā par karstu mūzikas mīļotāju, ne profesionālu skaņradi. Viņš tam arī neprotestē un koķetējot sauc sevi par diletantu, kaut labi apzinās, ka sen tāds vairs nav.

Lai gan 60. gados kā viens no pirmajiem padomijā aizrāvies ar avangardu, ieviešot modernās tehnikas (kālab arī cietis no valdošās varas), 70. gadu vidū viņa muzikālā estētika krasi mainījusies, un līdz pat šim brīdim Silvestrovs izvēlas mūzikā plaši atvērt savu dvēseli. Pētnieki aizvien atzīmē viņa īpašo interesi par pēcskaņu - skaņas turpināšanos, kad tā jau it kā izskanējusi, un viņa kopto mūzikas stilu ierindo jaunās vienkāršības plauktiņā.

"Valentīns Silvestrovs ir viens no mūsu laika brīnišķīgākajiem komponistiem," savu kolēģi raksturojis Arvo Perts.

Latvijas Radio koris Silvestrova mūziku dziedājis daudzviet pasaulē...