Šoreiz raidījumā "Bolero" - dziedātāja Ieva Parša, komponists Arturs Maskats un muzikoloģe Olga Pētersone par vārda iedvesmu, valodu mūziku un dzejas vēlreizpiedzimšanu skaņās. 

"Ja man jautā, kurš svarīgāks - vārds vai mūzika, šis jautājums šķiet līdzīgs tam, kurš tad bija pirmais - vista vai ola. Manuprāt, tās ir nesaraujamas lietas. Man pašai pirmais impulss izriet tieši no vārda. Apmeklējot jauno komponistu darbu atskaņojumus, esmu secinājusi, ka kompozīcija uz mani iedarbojas tikai tad, ja saprotu tekstu. Tādā gadījumā esmu gatava autoram pat piedot dažas muzikālas nepilnības," teic Ieva Parša. Viņai, kura dziedājusi daudzās valodās, allaž ir ļoti svarīgi, par ko tieši dziesma vēsta.

Tikām Arturs Maskats, kurš savām kompozīcijām allaž rūpīgi izvēlējies augstvērtīgu dzeju, sarunas gaitā uzsver: "Tāpat kā jebkurā ceļojumā cilvēks dodas, lai satiktu sevi, tāpat arī es esmu devies dažādu dzejnieku pasaulēs - Rilkes, Pasternaka, Brodska un vēl daudzu citu, lai atrastu sevi.

Dzejā mani uzrunā emocionāla ietilpība, iekšējs sauciens, milzīga ekspresija, kas tobrīd saskan ar vilni, kas ir manī.

Agrā jaunībā, kad sāku lasīt dzeju, ar to nopietni aizrāvos. Man bija degošs un, iespējams, pusaudža gadiem nekaunīgs kritērijs - ja kāds dzejolis man ļoti patika, man gribējās, lai es to būtu varējis uzrakstīt..."

Savukārt muzikoloģe Olga Pētersone, kura ir arī diplomēta komponiste un pārzina vairākas valodas (turklāt dzeju vairākkārt pati arī atdzejojusi!), ir pārliecināta: "Manuprāt, dzeja un mūzika ir māsas, jo tām ir kopīgi parametri: ritms, melodika, metrs, forma, attīstība, kulminācija. Protams, šajā gadījumā runājam nevis par pantiņiem, bet poēziju, dzeju ar lielo burtu. Tieši tāpēc, manuprāt, komponistam ir ļoti viegli labu dzeju "muzikalizēt" - te viss ir atkarīgs no talanta, ģenialitātes pakāpes. Turklāt visas valodas ir muzikālas!"