Pirmās vadmotīvu iezīmes mūzikas vēsturē var rast 18. gadsimta skaņurakstos, kad franču operas žanrā, apzīmējot īsus, atkārtotus motīvus, orķestrī rodas termins 'reminescences' jeb 'atmiņu motīvs'. Ar tēlu nozīmību saistītas mūzikas atgriešanās atrodama arī Volfganga Amadeja Mocarta opermūzikā, un pusgadsimtu vēlāk jau skaidri muzikālā zemteksta piemēri dzirdami Kārļa Marijas Vēbera operā "Burvju strēlnieks". Bet par nepārspētu, kaut arī dažkārt kritizētu vadmotīvu meistaru tiek uzskatīts Rihards Vāgners, kura aizstāvībai raidījumā aicināti mūzikas pētnieks Juris Griņevičs un režisors Viesturs Kairišs, bet vārda 'vadmotīvs' terminoloģiju skaidro muzikologs Armands Šuriņš.