Daudzsološais pianists Jurijs Jegorovs bija labi zināms bijušajā Padomju Savienībā un arī ārpus tās robežām.

Mākslinieks dzimis 1954. gada 25. maijā Kazaņā, sešu gadu vecumā sācis mācīties klavierspēli, bet 17 gadu vecumā iestājās Maskavas konservatorijā pie Jakova Zaka.

Vēl studiju laikā viņš uzvarēja tādos nozīmīgos starptautiskos konkursos kā Margaritas Longas konkurss Parīzē (1971), Pētera Čaikovska konkurss Maskavā (1974) un Karalienes Elizebetes konkurss Briselē (1975), visos trijos izcīnot trešo vietu.

1976. gadā koncertturnejas laikā Itālijā viņš nolēma dzimtenē vairs neatgriezties, par mītnes vietu izvēloties Amsterdamu Nīderlandē.

Jurijs Jegorovs bija trausla, viegli ievainojama, poētiska personība, sauca par jauno Vladimiru Horovicu, par otru Dinu Lipati... Un tomēr Jurijs Jegorovs nekļuva par pasaules mēroga zvaigzni. Reiz viņš izteicās: "Neieredzu vārdu "karjera", vēlos tikai muzicētt..."

Jurijs Jegorovs mira no AIDS 1988. gada 16. aprīlī Amsterdamā.