"Domāju, ka galvenā ir labestība pret citiem cilvēkiem. Arī kora mākslā diriģents var tikai ar laipnību un humoru strādāt ar dziedātājiem," - tā vēl gluži nesen "Klasikai" atzina diriģents Pauls Kvelde - leģendāra personība mūsu koru kultūrā, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris, Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku virsdiriģents, folkloras un dabas cildens pazinējs, kuru 23. februārī sveicām 90. jubilejā. Īpašajā jubilejas pārraidē viņš pauda arī šādus zīmīgus vārdus: "Nomoda brīžos pārdomāju katru savas dzīves mirkli - viss bijis skaisti salikts pa plauktiņiem..."

Diemžēl 18. jūnija rīts nāca ar skumju ziņu: Meistars devies mūžībā... 27. jūnijā viņš tika guldīts zemes klēpī.

Paužot visdziļāko līdzjūtību maestro tuviniekiem un dvēseles radiniekiem, "Klasika" aicina vēl mirkli pakavēties atmiņās par brīnišķīgo Meistaru, noklausoties šo pārraidi, ko gada sākumā viņa jubilejas zīmē veidoja Inta Pīrāga.

---

Jubilejas "Benefices" stundā dodamies vēsturiskā ceļojumā gandrīz 70 gadu senā pagātnē, kļūstot liecinieki gan skaistiem un emocionāli saviļņojošiem mirkļiem, gan arī sāpīgiem un kurioziem brīžiem, kādi nebūt ne reti gadījās padomju gados.

Gatavojoties šim raidījumam, Inta Pīrāga bija iecerējusi uzklausīt Paula Kveldes atmiņu stāstus viņa Lielvārdes mājā, bet dzīve ieviesa savas korekcijas. Veselība pieteica streiku un nu jau divas nedēļas  Paulam nācies iegulties slimnīcas gultā. Ciemošanās tomēr notika, diemžēl īsa un slimnīcas apstākļos, tādēļ raidījumā klīnikā tapušos ierakstus papildina atmiņu epizodes, kuras dokumentētas agrāk, par godu diriģenta iepriekšējai apaļajai jubilejai.

Vēl raidījumā uzklausām vīrus, kuriem bijusi tā laime Paulu Kveldi iepazīt personīgi - kā cilvēku, mūziķi un pedagogu: dziedātājus Valdi Ādamsonu un Aleksandru Grīnbergu no kora "Absolventi”, Ignātu un Tālivaldi Pauli no koriem "Absolventi" un Silvicola, diriģentus Arvīdu Platperu un Edgaru Vītolu, kā arī ierakstā no "Klasikas" raidījuma "Nošu domino" - mazdēlu Jāni Vītolu.

Vaicāts, kurš bijis izšķirošais brīdis, kad par mūža profesiju izvēlēta diriģēšana un pedagoģija, Pauls Kvelde atceras: "Izšķirošais brīdis bija, kad 1945. gadā pabeidzu Rīgas 1. vidusskolu un dabūju iestāties Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā - bija jādabū broņa, lai neietu armijā...

Tiku ieskaitīts mehanizācijas nodaļā - tā tolaik bija ļoti stipra, jo sprieda, ka zirgus taču vairs nevajadzēs, tikai traktorus...

Momentā iepazinos ar saviem studiju biedriem arī no citām fakultātēm, sākām dibināt dažādus vokālos ansambļus, kas tolaik bija ļoti populāri. Izdevās izveidot ļoti labu vīru dubultkvartetu. Tā sāku aizrauties ar mūziku. Paralēli tam sāku dziedāt pie Haralda Medņa vīru korī "Tēvzeme" - tur atklājās visa brīnišķīgā kordiriģēšanas pasaule. Un tā man izvērtās kā liela papildus fronte. 1955. gadā beidzu divas lielās augstkolas - gan Valsts konservatoriju, gan Lauksaimniecības akadēmiju, kaut sen jau mana sirdslieta bija diriģēšana. Turklāt ļoti liela vēlme bija diriģēt arī simfofisko orķestri, tāpēc pēc konservatorijas kordiriģentu nodaļas beigšanas tiku nozīmēts par kormeistaru jaundibinātajā Filharmonijas dziesmu un deju ansamblī. Tā bija ļoti laba prakse."

Sarunas gaitā maestro atceras gan savu tālāko radošo ceļu, gan lielākās veiksmes un čaklākos audzēkņus, kuru vidū - Arvīds Platpers un Romāns Vanags.

"Nomoda brīžos pārdomāju katru savas dzīves mirkli - viss bijis skaisti salikts pa plauktiņiem," šodien atzīst jubilārs.

Ar "Absolventiem" viņš kopā bijis pusi gadsimta. Tālab pārraidē uzklausām arī vīrus, kuri vairākus gadu desmitus bijuši kopā ar viņu. Ignats un Tālivaldis, kuriem mežinieku profesija, dzied gan "Absolventos", gan Silvicola. Viens otru papildinot, kungi atzīst: "No Paula varējām mācīties inteliģenci - viņš bija tāds, kura klātbūtnē negribējās pateikt ko pliekanu. Viņš vienlaikus bija un nebija mūsu audzinātājs - kaut tieši viņš neaudzināja, mēs augām viņam līdzās. Viņa klātbūtnē jutāmies brīvi, viegli. Viņš mums radīja it kā otru dzīvi, kuras dēļ vispār vērts dzīvot..."

Savu skolotāju sumina arī diriģents Arvīds Platpers: "Paula visvērtīgākā īpašība ir tā, ka viņš prot izveidot kora instrumentu! Tā ir milzu vērtība - prast aizraut cilvēkus tā, ka koris kļūst par dzīvesveidu. Saturēt kolektīvu ir ļoti grūti, jābūt personībai, kas pievelk - un Pauls tāds ir. Tik ilgus gadus noturēt "Absolventus" labā līmenī - tur jābūt gan iekšām, gan prātam, gan meistarībai, gan talantam! Pateicoties viņam, esmu iepinies pašdarbībā.

Vienmēr viņš bijis latvietis, kurš saprot savu zemi, tautu, vēsturi. Nekad neklaigā. Vienmēr pieticīgs.

Un vēl pie viņa var citas lietas uzzināt - par botāniku, zemi. Un vēl aizraušanās ar ziediem - tikai tas, kuram ir sirds un dvēsele, tik ļoti var jūsmot par katru ziedu, kas aug dārzā... Neatceros tādu rudeni, kad Pauls uz mēģinājumu nebūtu ieradies ar spaini, pilnu ziediem. Un kādi viņam tomāti...”

Siltus vārdus jubilāram velta arī viņa darba turpinātājs trešajā paaudzē - diriģents Edgars Vītols, kurš slavē maestro aso, stingro žestu un izteiksmīgās rokas, un šobrīd iet meistara pēdās gan pa "Absolventu”, gan mūzikas pedagoģijas līniju.

"Korī "Absolventi" profesors vienmēr bijis Paulis. Nevis Pauls. Tā mīļi."

Un īpašības, kuras Edgars ņēmis par paraugu? Rūpību. Gādību. Un neskaitāmas citas lietas, ko Edgars akcentē ar trāpīgiem piemēriem.

Tāpat raidījumā uzzinām ko tuvāk par 4. martā Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā gaidāmo maestro jubilejas koncertu.

Raidījumā izmantotā mūzika Paula Kveldes vadībā:

* Latviešu tautas dziesma Emiļa Melngaiļa apdarē "Duj dzelteni kumeliņi”. Vīru koris "Absolventi" 1983. gadā
* Latviešu tautas dziesma Jāņa Cilzes apdarē "Kur tu iesi jauns puisītis”. Apvienotie vīru kori XXII Dziesmu svētkos 1998.g. 5. jūlijā Mežaparkā.
* Jurjānu Andrejs, Andrejs Pumpurs "Kas īstens latvietis”. Koris "Absolventi” P. Kveldes 70. jubilejas koncertā 1997. g. 15. februārī  Latvijas Universitātes Lielajā aulā.
* Džuzepe Verdi - koris no operas "Likteņa vara" 2. cēliena fināla. Soliste Dita Kalniņa, koncertmeistare Silvija Zaķe, "Absolventi"  kora 40. jubilejas koncertā 1999. gada 9. oktobrī Mūzikas akadēmijas Lielajā zālē.
* Vācu tautas dziesma Paula Kveldes apdarē "Es esmu mednieks jauns”. Vīru koris Silvicola P. Kveldes 70. jubilejas koncertā 1997.g. 15. februārī LU Lielajā aulā.
* Valters Kaminskis, Ojārs Vācietis - "Savs gaišais kalns”. Vīru koris Silvicola XXIII Dziesmu svētku finālsacensībās 2003. gada 6. jūnijā LU Lielajā aulā
* Latviešu tautas dziesma Helmera Pavasara apdarē - "Mazs bij’ tēva novadiņis”. Apvienotie kori XXIV Dziesmu svētku Noslēguma koncertā 2008.g. 12. jūlijā Mežaparkā
* Pēteris Čaikovskis, Mihails Ļermontovs - "Nakšņoja zelta mākonītis”. Apvienotie kori XVIII Dziesmu svētku Noslēguma koncertā 1980.g. 13. jūlijā Mežaparkā.
* Latviešu tautas dziesma Emiļa Melngaiļa apdarē - "Bij’ man vienas rozes dēļ”. Vīru koris "Absolventi" 1983.g.
* Imants Kalniņš, Marta Bārbale - "Dziesma”. Apvienotie vidusskolas jauktie kori 1989. gada Latvijas skolu jaunatnes VI Dziesmu svētkos Mežaparkā.