"Klasiku" sasniegusi sēru vēsts… Mūžības ceļā devies viens no visu laiku izcilākajiem latviešu mūzikas zinātniekiem un Latvijas Valsts konservatorijas 1947. gadā dibinātās muzikoloģijas nodaļas pirmā izlaiduma absolventiem, komponists, ilggadējais Jāzepa Vītola Latvijas valsts konservatorijas (vēlāk - Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija) profesors, Dziesmu svētku vēsturnieks un praktiķis, sirsnīgais un uzticamais "Klasikas" draugs Oļģerts Grāvītis (30.08.1926.-24.11.2015.).

Izsakot visdziļāko līdzjūtību Oļģerta Grāvīša ģimenei, tuvajiem un mīļajiem draugiem, kolēģiem, studentiem un domubiedriem, "Klasika" aicina pakavēties atmiņās un noklausīties Guntara Pupas veidoto sarunu ar profesoru raidījumā "Benefice". Ēterā tā izskanēja 2008. gada 5. martā - Oļģerts Grāvītis nule kā bija kļuvis Lielās mūzikas balvas laureāts par mūža ieguldījumu...

Sev raksturīgajā garšīgajā manierē izstāstot savu dzīves ceļu un jaukus vārdus veltot tajā sastaptajām personībām, profesors sarunas gaitā atzīst: "Ļoti sarežģītais mūzikas kultūras attīstības jautājums optimistā izsauc spēju pārvarēt tās sāpes, kas rodas sakarā ar muzikālās izglītības saīsināšanu skolās, ar dziedāšanas stundu noņemšanu. Un, tā kā pēc dabas patiešām esmu optimists, kopā ar tādu vīru kā Arvīds Platpers un citiem entuziastiem turu viņu kanti un esmu par to, ka muzikālo izglītību vajag uzstiprināt. Kaut mūsu skolās, salīdzinot ar manu bērnību, krietni krities mūzikas apmācības līmenis, redzu, ka šodien, īpaši jau runājot par Dziesmu svētkiem, strādā vīri ar galvām!

Šodienas virsdiriģenti - Romāns Vanags, Māris Sirmais, Arvīds Platpers un citi - visi šie zēni mūsdienu apstākļos Dziesmu svētku gatavošanu velk uz tiem ceļiem, kas tautā un jaunatnē nostiprinās pleca sajūtu un apziņu, ka bez a cappella dziesmas, tikai ar to šlāgerisko, nēģerisko vai citu vieglu dziesmiņu, mēs būsim līdzīgi afrikāņiem. Bungas rībināsim, gurnus grozīsim un vienbalsīgi bļaustīsimies. Un nebūsim vis nekādi UNESCO atzītie brīnumi.

Un ir liels prieks, ka man aiz muguras stāv daudzi jaunieši, kuros izdevies iekustināt interesi par latviešu mūziku. Tas ir mans ļoti talantīgais audzēknis Armands Šuriņš, brīnišķīgā Zane Prēdele, Līga Jakovicka, jaukā Rūta Paula un burvīgā Dziesmu svētku atspoguļošanas stafetes turpinātāja Inta Pīrāga. Par itin visiem, visiem saviem studentiem priecājos!"

Savu Skolotāju ar mīļu vārdu piemin Oļģerta Grāvīša audzēkne, muzikoloģe un "Klasikas" programmu vadītāja Inta Pīrāga: "Savā mūžā viņš paveicis tik daudz, ka to pat grūti aptvert... Pirmām kārtām viņš ir latviešu mūzikas patriots. Vēsturnieks un arī praktiķis, kurš ar savu pozitīvo skatu uz darbu un dzīvi varēja savā mūžā paveikt tik daudz, ka joprojām ir grūti aptvert, kā to visu viens cilvēks ir jaudājis. Trīs operas, 50 solo dziesmas, ap simts kora dziesmām, 32 grāmatas un - domāju, ka nepārspīlēšu - kādi tūkstoš raksti presē un periodikā. Caur un cauri viņš, protams, ir bijis arī radio cilvēks, veidojot mūziķu portretraidījumus, vadot translācijas jau kopš 20.gadsimta 50.gadiem. Viņš ir arī mans profesors, un joprojām es atceros viņa leģendāro teicienu:

"Mīļo meitenīt, neuztraucies, visu nekad nevar zināt. Jūsu pienākums ir zināt, kur var atrast informāciju!"

Oļģerta Grāvīša mūža pieturzīmes

Ģimene

  • Dzimis 1926. gada 30. augustā Alūksnē, 7. Siguldas kājnieku pulka virsnieka vietnieka Ernesta Grāvīša (1899-1993) un Alūksnes friziera amata meistares Emmas Grāvītes (1893-1989) ģimenē
  • Brālis Visvaldis Grāvītis (1931) - Cēsu kordiriģents, pianists, ērģelnieks, pensionēts Alfrēda Kalniņa Cēsu mūzikas vidusskolas pedagogs
  • Precējies 1949. gadā
  • Dzīvesbiedre Erna Grāvīte (dz. Būmane, 1926), Dr. med., Latvijas Medicīnas akadēmijas profesore emeritus, stomatoloģe
  • Meita Inese Treimane (1952), literatūrzinātniece

Izglītība

  • 1940-1945 – Cēsu Tautas konservatorija (tagad – Cēsu Mūzikas skola)
  • 1945-1947 – Mūzikas vidusskola pie LVK (Igora Kalniņa un Arvīda Žilinska klavieru klase)
  • 1947-1952 – LVK mūzikas vēstures nodaļa (Jēkaba Vītoliņa klase)
  • 1952-1956 – Ļeņingradas Valsts Konservatorijas mūzikas vēstures aspirantūra (Georgija Tigranova klase)
  • 1956-1960 – LVK kompozīcijas nodaļa (Jāņa Ivanova klase)

Darbs

  • Strādājis par pianistu koncertmeistaru, vēlāk par mūzikas literatūras pedagogu E. Dārziņa speciālajā mūzikas vidusskolā un Jāz. Mediņa mūzikas vidusskolā (1948–1956).
  • Kopš 1961. gada - LVK (šodien JVLMA) Mūzikas vēstures katedras pasniedzējs, docents (1970), profesors (1984).
  • 1994. gadā saņēmis mākslas zinātņu doktora (Dr. art). grādu.
  • Bijis Latvijas Zinātņu akadēmijas Valodas un literatūras institūta vecākais zinātniskais līdzstrādnieks, mūzikas sektora vadītājs (1975–1983), JVLMA Mūzikas vēstures katedras vadītājs (1984–1993).
  • Bijis J. Vītola piemiņas istabas zinātniskais darbinieks.
  • Kopš 1999. gada aktīvi darbojies JVLMA zinātniskajā sektorā, turpinot sagatavot publicēšanai virkni monogrāfiju, brošūru un nošu krājumu.
    Aktīvi darbojies periodikā, publicējis plašus latviešu mūzikas vēstures apcerējumus, dziesmu svētku aprakstus, koncertu recenzijas, kritikas, jubilāru apceres, nekrologus ne tikai Latvijas laikrakstos un žurnālos, bet arī krievu, vācu mūzikas izdevumos. Kopš 1991. gada bijis laikrakstu "Laiks" (Ņujorkā), "Brīvā Latvija" (Londonā) un periodisko rakstu krājuma "Latvju Mūzika" (ASV) līdzstrādnieks.
  • Sarakstījis scenāriju TV video lentai "Dzīves dziesma" (2003). Sākot ar 1999. gadu, izstrādājis gadskārtējos Latviešu mūzikas kalendārus (no 2001. gada – nepublicēti). 21. gadsimta sākumā aizsācis Latviešu mūzikas vēstures konspektu rakstīšanu, aptuveni 70 konspekti datorizdruku kopijās izsniegti līdzšinējo lekciju klausītājiem JVLMA.
  • Pievērsies lektora darbībai. Kopš 1952. gada piedalījies Latvijas Radio pārraidēs, kopš 1956. gada – TV raidījumos. Kopš 1954. gada ar koncertlekcijām uzstājies Latvijas Filharmonijā. Būdams pianists lektors, piedalījies Mūzikas fonda rīkotajos autorkoncertos visā Latvijā (1955–1985). Sacījis ievadvārdus latviešu mūzikas koncertiem (to skaits – simtos), lasījis lekcijas un referātus dažādos pasākumos

Sabiedriskā darbība

  • Kopš 1952. gada bijis LKS biedrs (LKS Valdes loceklis (1956–1981), LKS Valdes sekretārs (1959–1962, 1968–1974)). Aktīvi piedalījies LKS kongresos, muzikologu zinātniskajās konferencēs. LKS delegāciju sastāvā 20. gadsimta 60.–90. gados bijis daudzos ārzemju komandējumos (bijušās PSRS republikās, tāpat Somijā, Polijā, Ungārijā, Bulgārijā, Vācijā, Kanādā, ASV un citur).
  • Bijis Latvijas Žurnālistu savienības biedrs (1960–1989), ilgāku laiku tās mūzikas sekcijas vadītājs, JVLMA Zinātniskās padomes loceklis (1959–1997).
  • Kopš 1997. gada bijis Rīgas Latviešu biedrības biedrs, bijis RLB Mūzikas komisijas priekšsēdētājs (1998–2005). Ievēlēts RLB Domē (2001, 2003, 2005).

Balvas

  • Jāņa Ivanova prēmija (1986)
  • Triju zvaigžņu ordenis (IV šķira – Triju zvaigžņu ordeņa virsnieks, 1998)
  • Latvijas Ministru padomes Atzinības raksts (2006)
  • "Lielā mūzikas balva 2007" par mūža ieguldījumu
  • Reitera fonda valdes goda biedrs (1998), Dziesmuvaras goda biedrs (2000), RLB goda biedrs (2003).

Radošais darbs

  • TV opera "Vanadziņš", pirmais šāda veida skaņdarbs latviešu mūzikā (1959)
  • Opera-balāde "Audriņi" (1965)
  • Varoņdrāma "Sniegputeņos" (1967)
  • Aptuveni 50 solodziesmu
  • Apmēram 100 a cappella kora darbu
  • Kantātes, vairākas vokāli simfoniskas poēmas, Klavieru trio (1961), Klaviersonāte (1958), svīta čellam un klavierēm "Attēli" (1958), trīs ērģeļprelūdijas (1956), 50 latviešu tautasdziesmu apdares klavierēm (1955)

Absolventi

No 1965. gada Oļģerta Grāvīša speciālo klasi absolvējuši šādi muzikologi (absolvēšanas secībā): Ināra Lesiņa, Anna Āboliņa, Dzintra Amata, Ingrida Zemzare, Laima Mūrniece, Iveta Vīksne, Ingrīda Fogele, Ingrīda Mičāne, Vilnis Kundrāts, Gundega Maizīte, Ilze Kroja, Diāna Čivle, Ligita Zemniece, Jogita Putāne, Liene Jakovļeva, Evita Andermane, Inta Pīrāga, Daina Markova, Gunta Makane, Signe Ruduka, Ilze Medne

"Viss tas radošais devums, ko ar nošu un grāmatu manuskriptu nosaukumiem esmu uzskaitījis savu līdz šim paveikto darbu sarakstā, tapis vienīgi un galvenokārt tikai Jaunpiebalgas "Jaunzariņos". Tur mani rosinājusi ne vien latvju lauku dabas daile, bet arī kilometru un 100 metrus uz dienvidiem no "Jaunzariņiem" rodamā Jāņaskola – Piebalgas slavenā dēla Emīla Dārziņa dzimtene. Šķiet, ka tās neredzamie fluīdi kopš 20. gadsimta 40. gadiem spārnojuši un līdz pat šodienai turpina rosināt, spārnot, veldzēt visu manu muzikālo mūžu." Oļģerts Grāvītis