9. novembrī dzimšanas dienā sveicam dziedātāju, diriģenti, pedagoģi un izdevniecības Musica Baltica dibinātāju un vadītāju Liliju Zobens!

Raidījumā "Benefice" viņa stāsta par to, kā jūtas diriģents lielā dziesmu svētku kora priekšā, par savām etnomuzikoloģes gaitām, par to, kā mūzikas leksikonā The New Grove Dictionary of Music and Musicians ar viņas gādību iekļuva raksti par latviešu mūziķiem, par to, kā 1993. gadā viņa kopā ar dzīvesbiedru Lesliju Īstu nodibinājusi mūzikas izdevniecību Musica Baltica, par trimdas mūzikas dzīvi un daudz ko citu.

"Man trūkst Latvijas - ja dažus mēnešus neesmu šeit bijusi, burtiski kājas niez, kā gribas te atgriezties. Ir jau arī daudz darba - Musica Baltica un citas lietas," atzīst Lilija, kurai, lai cik neticami arī tas nebūtu, šī ir pirmā intervija "Klasikā"!

Latvijā klausītāji ne reizi vien jūsmojuši par Lilijas skaisto balsi. "Vairs gan pati publiski nedziedu - nebija vairs degsmes turpināt," atzīstas māksliniece.

"Esmu cilvēks, kurš padara vienu lietu un, kad tā gatava un pabeigta, man gribas ko jaunu izmēģināt. Beidzamajos gados mani iepriecina tas, ka varu strādāt kā vokālā pedagoģe, īpaši jaunajiem cilvēkiem palīdzot piepildīt sevi. Ja kāds saka - es neprotu dziedāt, atbildu - katrs māk dziedāt!"

Lilija smaida, ka viņas īpašais jājamzirdziņš jau 41 gada garumā ir Londonas latviešu koris.

"Dziedāšana ir visveselīgākā no muzikālajām nodarbēm - īpaši dziedāšana korī, jo dziedot ķermenī paaugstinās oksitocīna līmenis, kas raisa labsajūtu - tu jūties labi un pozitīvi. Korī šīs jūtas ir vēl plašākas, vēl dziļākas. Bijušas reizes, kad esmu nogurusi, visu dienu nostrādājusi, bet vakarā vēl kora mēģinājums. Bet nostrādājot divas stundas ar kori, braucu mājās kā atjaunota. Kordziedāšana bijusi svarīga ne tikai man personīgi, bet arī latviešu tautai - gribētu dzirdēt, ka latvieši vēl un vēl turpina dziedāt, īpaši Jāņos. Ka daudzi sāk aizmirst Jāņu dziesmas - par to man ļoti žēl."

Bet kāpēc etnomuzikoloģija? "Studējot universitātē, man sāka apnikt analizēšana.

Analizējot kārtējo Šūberta simfoniju, pārņēma sajūta, itin kā laboratorijā vardīti sadalu... Un kas ir beigās? Beigta varde!

Kad vienā kursā mums prasīja studēt tautas mūzikas instrumentus, izvēlējos pamācīties par Ziemeļamerikas iedzimtajiem indiāņiem, un nodomāju papētīt vairāk. 70. gados sākumā nevarēju tikt uz Latviju, man ieteica braukt uz Dienvidslāviju, kur vēl tautas mūzika bija dzīva īstajos apstākļos. Kopā ar draugu, kas tagad ir mans vīrs Leslijs, ņēmām un braucām. Dzīve Dienvidslāvijā, piemēram, iemācīja novērtēt ūdeni, kas tur nāca no akas, pēc katras lāsītes bija jāskrien ārā. Iemācījos cienīt Dieva dāvanu."

Ar bijušo studiju biedru Lesliju Īstu Lilija ir kopā jau 48 gadus. "Bērnībā smējos, ka precēšu tikai latvieti! Mamma teica - labāk labs anglis, nekā slikts latvietis - atvainojos, protams, latviešu vīriešiem," smejas Lilija.

"Bet ar Lesliju saaugām kopā mūzikā. Esam ļoti atšķirīgi. Bet tas palīdzējis kopā nodzīvot. Un tas, ka viņš vienmēr cienījis latviešu mūziku un mūziķus, man ir ļoti svarīgi. Tagad abi kopā rakstām grāmatu par Helmeru Pavasaru."

Šobrīd Lilijas ikdienu lielākoties aizņem sabiedriskas lietas - Latviešu Nacionālā padome, Baltiešu mūzikas apvienība; Lilija ļoti aktīvi seko līdzi politiskajām norisēm. Vaicāta, kā to visu iespējams apvienot, Lilija smejas:

"Pirmkārt, man ir labs vīrs - ļauj man braukt uz sēdēm, sapulcēm, paliek mājās un pabaro kaķus... Tagad ir vieglāk, jo vairs nestrādāju - katram dzīves laikam ir savs posms."

Lilija Zobens neslēpj, ka Anglijā šobrīd rodas ļoti daudz latviešu skoliņu. "Taču visiem latviešiem saku - runājiet ar saviem bērniem latviski, tā ir vislabākā latviešu skola! Es pati nevienu dienu neesmu gājusi latviešu skolā - mana vienīgā latviešu skoliņa bija vecāki un latviešu sabiedrība.

Ja neaudzināsim savus bērnus latviskā garā un ar latviešu valodu uz mēles, latviešu tautai draud milzīga demogrāfiskā krīze.

Man pašai ir tikai divi bērni, kaut būtu gribējies vairāk. Vienkārši nebija lemts. Bet gribētos pārliecināties, ka Latvijai ir nākotne, bet tikai tad, ja valdība ieņems stratēģisku domāšanas kursu ekonomiskajā attīstībā. Pagaidām to nejūtu. Citādi zaudēsim lielu tautas daļu. Esmu latviete, dzimusi un augusi Anglijā, bet latvietis tu vari būt jebkurā pasaules malā, ja tu runā latviski un jūties kā daļa no Latvijas tautas. Tāpēc valdībai jādod iespēja katram latvietim justies un būt latvietim. Jo katrs no mums ir Latvijas vēstnieks savā darba vietā, savā sabiedrībā."