6. martā "
Kļūt par komponistu bijis Romualda Kalsona sapnis jau kopš diezgan agriem gadiem. Tam viņš mērķtiecīgi tuvojies, apgūdams dažādus mūzikas instrumentus, mūzikas vidusskolas laikā piestrādājot par Operas un baleta statistu, lai skatuvi iepazītu no iekšpuses, pētīdams klasiķu partitūras un līdz zināmai robežai pat ļaujoties sava pirmā diriģēšanas skolotāja Leonīda Vīgnera savdabīgajai diriģēšanas apmācības metodei.
Jau kompozīcijas aroda mācekļa gados Romualds Kalsons deklarējis, ka "gribot allegro", nevis latviskajai mentalitātei raksturīgo filozofiski apcerīgo noskaņu, kaut arī Romualda Kalsona darbos atrodams viss – lirika un parodija, traģika un sarkasms, stilizācija, humors un salda smeldze.
Tur ir interesantas idejas, aizraujošs vēstījums un dažubrīd tādi tembrāli atradumi, kas liek aizrauties pat elpai!
Ar Romualdu Kalsonu tiekamies viņa Garciema mājā. Pēc uzticamās dzīvesbiedres, dziedātājas Irēnas Kalsones aiziešanas mūžībā, rūpes par 82 gadus veco tēti pārņēmusi viņa meita Karolīna ar ģimeni. Romualds Kalsons "Klasiku" sagaida kā allaž elegants, un, sprēgājot malkai iekurtā Jotul krāsniņā, atceramies kādu fotogrāfiju, kur Romualds Kalsons kopā ar Paulu Dambi, Pēteri Vasku un Gintaru Rinkēviču redzams Ziemassvētku vecīša tērpā. Everģēlības gan viņš atļaujoties tikai mūzikā, seko piebilde, un mēs noskaņojamies uz nopietnas nots. Vismaz – sarunas sākumā.
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X