Šoreiz iedziļināmies "Lielās mūzikas balvas 2016" kategorijā "Gada mūziķis". Balvai izvirzīts dziedātājs Jānis Apeinis, vijolniece Eva Bindere un pianists Reinis Zariņš.

Nav tāda skaņdarba, kas, nokļūstot zem vairākkārtējā Lielās Mūzikas balvas saņēmēja Reiņa Zariņa prasmīgajiem pirkstiem, nekļūtu par interpretāciju. Viss, kam starptautisku konkursu laureāts, Londonā dzīvojošais pianists muzikāli pieskaras, kļūst par neatkārtojamu un īpašu skaņdarba lasījumu. Aizvadītajā gadā par īpašām virsotnēm viņa koncertdarbībā izvērtās divu ciklu lasījumi. Aprīlī Latgales vēstniecībā "Gors" klavierspēles meistars kopā ar dejotāju Kirilu Burlovu piešķīra jaunu elpu koncertizrādei "Gadalaiki" - Pētera Vaska ciklam ar tādu pat nosaukumu, bet īsi pirms Ziemassvētkiem Dzintaru koncertzālē atskaņoja Olivjē Mesiāna monumentālo opusu "Divdesmit skatieni uz Kristus bērnu", sarežģīto partitūru spēlējot no galvas un tik augstā mākslinieciskā līmenī, ka vairāk nekā divas stundas klausītāju uzmanība neatslāba ne mirkli.

Intervijā Intai Zēgnerei Reinis pirms koncerta Dzintaru koncertzālē stāstīja: "Tas "kāpiens Everestā" sākās jau gadus astoņus atpakaļ, tieši uz Mesiāna simtgadi, kad iepazinu šo majestātisko ciklu - mums, Jeila universitātes studentiem, vajadzēja iemācīties atsevišķas daļas. Man iekrita iemācīties visgrūtākās - 5. un 6. daļu. Domāju - kāpēc gan nevarētu visu ciklu iemācīties? Palīdzēja arī tas, ka pirms gada tika sarunāts konkrēts koncerta datums," pasmaida Reinis. Viņš arī atzīst: "Pats gan neesmu kā Mesiāns, kurš atzinis, ka jau piedzimis ticīgs - ceļš uz kristietību man bijis garš; tas sākās pirms gadiem piecpadsmit un turpinās vēl aizvien. Viens no Mesiāna mērķiem, rakstot šo darbu, bijis nest kristīgo vēstījumu arī tiem, kuri neiet uz baznīcu  - proti, nav jābūt iniciētam, lai varētu no šīs mūzikas ko gūt. Tā ir pieejama, demokrātiska; tajā ir varens skaistums, kuru var baudīt jebkurš."

Reinim gandarījumu sagādā tieši dažādība - piedzīvot ko jaunu un nebijušu. Viens no tādiem brīžiem - kopā Kirilu Burlovu iestudētā dejas izrāde "Gadalaiki” ar Pētera Vaska mūziku. Citā intervijā Intai Zēgnerei Reinis stāsta - tā esot izrādīta Latvijā un mazliet arī Lielbritānijā.

"Pateicoties Kirilam, esmu sapratis, kas īsti ir deja un kā tā veidojas. Arī to, ka katrai kustībai ir nozīme. Arī Vasku esmu izpratis dziļāk.”

---

Eva Bindere ir viena no Latvijas spožākajām vijolniecēm - spilgta soliste, iejūtīga kamermūziķe, temperamentīga orķestru koncertmeistare, arī izcila pedadoģe. Pērn, paralēli intensīvajai koncertdarbībai ārpus dzimtenes, Latvijas klausītājus Eva Bindere uzrunāja gan alternatīvajā kamermūzikas festivālā "Sansusī", kur muzicēja kopā ar izciliem saspēles partneriem - čellisti Kristīni Blaumani un pianistu Reini Zariņu, gan sajūsmināja JVLMA simfoniskā orķestra sezonas atklāšanas koncertā, lieliskā skatuviskā sapratnē kopā ar diriģentu Andri Vecumnieku gaismā ceļot mazzināmo Jēkaba Mediņa Vijolkoncertu. Eva arī pārsteidza ar gluži svaigu tik labi pazīstamā Ludviga van Bēthovena koncerta lasījumu, saspēlējoties ar Andra Pogas vadīto LNSO pavasarī notikušā Baltijas simfoniskā festivāla ietvaros.

Vaicāta, kas pašai pagājušā gada norisēs sniedzis visvairāk iepriecinājuma, Eva Bindere atklāj: "Iestudēt, iepazīt un izzināt Bēthovena Vijolkoncertu bija liela, nopietna lieta, kas aizņēma diezgan ilgu laiku - speciāli izvēlējos nepopulāras kadences, kas bija ļoti grūtas.

Bet esmu laimīga, ka to paveicu! Un esmu ļoti pateicīga Andrim Pogam un Latvijas Nacionālajam simfoniskajam orķestrim - tā bija ļoti jauka, atbalstoša un patīkama sadarbība.

Mana attieksme pret šo skaņdarbu ir ļoti godbijīga - Bēthovena Vijolkoncerts ir viena no augstākajām virsotnēm vijolmūzikā, man šis darbs nenoliedzami ir viens no būtiskākajiem repertuārā."

Par jauntapušo trio, kurā muzicē Eva, Kristīne un Reinis, Eva saka tā: "Savu pirmo oficiālo koncertu ar jaunu nosaukumu sniegsim 2. aprīlī - tie būs tādi kā "atvēršanas svētki". Nāksies man lidināties uz Londonu turp un atpakaļ, jo Oksfordas filharmoniskajā orķestrī esmu asociētā koncertmeistare. Tas nebūs tik vienkārši, jo visi esam aizņemti."

---

Dziedātāja Jāņa Apeiņa lomu skaits tuvojas jau četriem desmitiem, ne mazāk iespaidīga ir arī viņa tehniskā varēšana un mākslinieciskais sniegums, kas opermīļus priecējis ne vien Latvijā, bet arī citās zemēs. Viņš ir viens no vadošajiem Latvijas Nacionālās operas solistiem, kas pērn jo īpaši valdzināja kā elegants un šarmants Eizenšteins Štrausa operetē "Sikspārnis", vīrišķīgs Celtnieks Ešenvalda operā "Iemūrētie", māsu aizstāvošs Valentīns Guno "Fausta" jauniestudējumā un apņēmības pilns Renato Verdi "Masku balles" brīvdabas izrādē Siguldas Opermūzikas svētkos. Jāņa Apeiņa "kroņa loma" ir Oņegins, kas skatītājus līdz sirds dziļumiem aizkustinājusi jau septiņos iestudējumos, tostarp arī vēl pavisam nesen pirmizrādi piedzīvojušajā Aināra Rubiķa un Rēzijas Kalniņas kopīgi veidotajā Čaikovska operas jauniestudējumā.

"Sezona bija dinamiska un laba. Daudz iznāca dziedāt ārpus Latvijas - Igaunijā, Lietuvā un Krievijā," par aizvadīto sezonu stāsta Jānis Apeinis.

Vaicāts, kāds ir viņa Oņegins Rīgas iestudējumā, dziedātājs atklāj: "Pēc Pēterburgas, kur Oņegins ir agresīvais tēls, šeit viņš veidots kā labais varonis. Es pats vienmēr esmu bijis šī tēla aizstāvis un advokāts. Katram iestudējumam, kurā piedalos, ir savs virziens - Igaunijā šī opera ir Staņislavska režijas kopija, Lietuvā veidota padomju kolhoza stilā, Austrijā - kaut kas no komunisma un modernā. Latvijā tā ir vairāk psiholoģiska drāma ar domu, cik grūti dzīvot, ja tevi nesaprot. Bet visos iestudējumos man patīk tas, ka finālā vienmēr Oņeginu sajūtu tuvu savai būtībai, nekas nav jāspēlē un jātēlo."

Ērika Ešenvalda operā Ērikam ir Celtnieka loma: "Manuprāt, iestudēšanas process nemaz nebija tik sarežģīts - galvenais bija dziedājumu sabalansēt kopā ar kori, jo Ēriks ir izteikts kormūzikas komponists, taču muzikālais materiāls bija pateicīgs manai balsij. Šis bija tas gadījums, kad Ērikam jau pirms partitūras apskatīšanas teicu, ka piekrītu sadarboties, jo abi jau bijām strādājuši kopā pie viņa kameroperas "Augļu koks ir Jāzeps"." Tikām "Masku balle" Siguldas opermūzikas svētkos, kur Jānis dziedājis Renato lomu, viņam bijis patīkams pārsteigums.

Bet jau 2. martā pirmizrādi piedzīvos pavisam jauns Žorža Bizē operas "Karmena" iestudējums, kurā Jānim - atkal Eskamiljo loma. Tieši ar to viņš 2003. gadā debitēja Baltajā namā...