Kategorijai "Gada koncerts 2016" no vairākiem desmitiem labu un ļoti labu skaņu mākslas notikumu kalendārā gada garumā Lielajai mūzikas balvai izvirzīti trīs koncerti:

* sitaminstrumentu apvienības Perpetuum ritmico koncerts "Vasks un uguns" Siguldas koncertzālē "Baltais flīģelis";

* Orķestra "Rīga" rīkotā pavasara festivāla Windstream atklāšanas koncerts "Merkūrijs uz Mēness" Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejā;

* Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra 90. sezonas atklāšanas koncerts Lielajā ģildē ar pasaulslaveno diriģentu Marisu Jansonu pie diriģenta pults un Raimondu Paulu solista lomā.

---

Hronoloģiski pirmais šajā fināltrijniekā – sitaminstrumentālistu kvarteta Perpetuum ritmico koncerts "Vasks un uguns", kas Siguldas koncertzālē "Baltais flīģelis" notika 27. februārī un klausītājiem piedāvāja gan Pētera Vaska pirms vairāk nekā 30 gadiem komponēto Koncertu timpāniem un sitaminstrumentiem un vairākas košas partitūras ar tik daiļrunīgiem nosaukumiem kā "Tornado", "Oktabons", "Viļņi", "Miglas ēna" u.c., kuru autori ir perkusionistiski spilgti domājoši 20. un 21. gs. komponisti no Izraēlas, Amerikas un Japānas.

Pirms šī koncerta divi no azartiskās četrotnes pārstāvjiem: Elvijs Endelis un Mikus Bāliņš tika aicināti uz "Klasikas" studiju, lai tuvāk iepazīstinātu gan ar ansambli, gan ar tā koncertprogrammu...

Līdzās Pētera Vaska Koncertam timpāniem šī apmēram stundu garā rituāla laikā klausītāji iepazina arī jau pieminētos Izraēlas, Japānas un Amerikas autoru skaņdarbus sitaminstrumentiem - brīnišķīgas, neatkārtojamas, krāsainas skaņu gleznas. Taču, šķiet, vispārsteidzošākais izvērtās pats koncerta sākums. Par to Rūtai Paulai plašāk stāsta Perpetuum Ritmico mūziķi.

Par koncertu iespaidos dalās komponists Jānis Lūsēns, sazvanīts Krimuldā, bet komponists Andris Dzenītis un "Klasikas" kolēģe, jaunā muzikoloģe Signe Lagzdiņa par saviem iespaidiem dalījās drīz pēc koncerta raidījumā Post factum. Un, kā rezumē LMB žūrijas pārstāvis Jānis Erenštreits balvai veltītajā preses konferencē, "visi mūziķi priecēja kā individuāli, tā lieliskā kopspēlē prasmīgi sakārtotā programmā, kas bija ugunīga, veselīgas enerģijas un uzlādējoša spēles prieka pilna".

---

Orķestra "Rīga" rīkotā festivāla Windstream atklāšanas koncerts "Merkūrijs uz Mēness" 20. martā Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejā, kas jau pieminētā Jāņa Erenštreita vārdiem runājot, vienā orbītā tvēra mūziku un astronomiju, orķestra galvenā diriģenta Valda Butāna vadībā piedāvājot amerikāņu komponista Skota Makalistera skaņdarbu "Merkūrijs uz Mēness" un sadarbībai aicinot dziedātāju Jāni Šipkēvicu un ģitāristu Matīsu Čudaru. Tas bija neparasts un jauns piedzīvojums kā pilnīgs pretstats tradicionālajam pūtēju orķestra repertuāram. Šeit eleganti savijās akadēmiskā mūzika ar rokmūziku un popmūziku. Vienreizēji bija abi solisti – Jānis un Matīss. Ar sarežģīto partitūru tika galā spoži spēlējošais orķestris "Rīga" pārliecinošā Valda Butāna vadībā. Tas bija aizraujošs muzikāls piedzīvojums perfekti izraudzītā atbilstošā koncertvietā – Dzelzceļa muzejā.

Raidījumā mums ir iespēja dzirdēt arī koncerta diriģenta Valda Butāna sacīto, nu jau paraugoties uz Lielās mūzikas balvai nominēto koncertu no vairāku mēnešu attāluma...

---

Ilgi bija lolota un rūpīgi gatavota izcilību satikšanās Lielajā ģildē pagājušā gada 16. septembrī, kad LNSO 90. jubilejas sezonas atklāšanas koncertā pie diriģenta pults stājās Mariss Jansons, koncerta 1. daļā atskaņojot Hektora Berlioza Fantastisko simfoniju, bet otrajā – īstenojot savu senu sapni – uzstājoties kopā ar Raimondu Paulu. Šis koncerts bija īsta paraugstunda mūsu orķestrim, kurā pat orķestra veterāni, kuriem bija iespēja apmeklēt ģenerālmēģinājumu, teica, ka Nacionālais simfoniskais izklausoties pēc cita orķestra!

Bet to, kāda atmosfēra valdīja uz skatuves un zālē, pavēsta tiešraides starpbrīdī sastaptā orķestra direktore Indra Lūkina, klausītāju zālē sēdošais kādreizējais orķestra flautists Vilnis Pelnēns un orķestra koncertmeistars Georgs Sarkisjans.

Nedz uz skatuves, kopīgi atskaņojot Gēršvinu, nedz arī preses konferencē Marisa Jansona simpātijas un cieņa pret Raimondu Paulu, un Maestro simpātijas pret Marisu Jansonu netika slēptas... Sev raksturīgajā manierē Pauls jokoja, ka galvenais ir nospēlēt un neko nesajaukt, kaut šī Gēršvina koncerta dēļ viņam miera nav bijis visu vasaru, cik ļoti daudz vajadzējis vingrināties! Nav taču joka lieta pasaules līmeņa diriģenta vadībā spēlēt mūziķim, kurš pie "grožiem" nav radis!