3. oktobrī skaistu jubileju svin koklētāja, JVLMA docente un koklētāju ansambļa "Teiksma" ilggadējā vadītāja Teiksma Jansone, tālab īpašajā dzimšanas dienas "Beneficē" tiekamies ar pašu jubilāri - gan mūzikā, gan sarunās.

Svinot "Teiksmas" jubileju, Teiksma Jansone intervijā "Klasikai" izteikusies, ka "Teiksma" - tā ir visa viņas dzīve. "Kad piedzimu, ansamblis, kuru vadīja mana mamma, jau bija. Un man šķiet, ka mūzikas mīlestība, kokles skaņu pasaule, kas man bija apkārt, visu dzīvi mani arī pavadījusi un joprojām šis ansamblis ir svarīgs manā dzīvē," saka jubilāre.

1955. gadā šo ansambli, toreiz gan ar citu nosaukumu, dibināja Teiksmas mamma. "Tas bija ļoti interesanti - mēģinājumi notika Mazajā ģildē: blakus telpās bija dejotāji, kori, varēju to visu dzirdēt. Kad biju jau lielāka, sākās tā dēvētās poētiskās kafejnīcas un dzejas vakari, un uz mēģinājumu telpu vajadzēja nokļūt caur skatuvi - bija tur tāds tornītis augšā, kur notika mēģinājumi - un reizēm, ejot cauri skatuves aizkulisēm, varēja paklausīties, kas notiek uz skatuves. Piepildīta bijusi mana bērnība - ar dažādiem iespaidiem, braucieniem.

Tajos gados, kad nebija ne folkloras ansambļu, ne folkloras viļņa, tieši koklētāju ansambļi bija tie, kas cilvēkos viesa nacionālo pašapziņu. Tie bija ļoti gaidīti.

Kopā ar dzejniekiem Dzejas dienās braucām uz Veidenbauma "Kalāčiem" - koncerti vienmēr bija gaidīti un piepildīti."

Taču savulaik Teiksma apguvusi ne tikai kokli, bet arī klavierspēli. Viņa atgādina, ka 1948. gadā Latvijas valsts konservatorijā tika dibināta kokles klase, bet pēc 1959. gada kompartijas CK plēnuma kokles klases tika likvidētas visur, kur vien tās bija. Tālab Teiksmu mamma sūtījusi klavieres spēlēt. "Visapkārt bija tikai koncertkokles, bet etnogrāfiskā kokle atdzima vien 70. gadu beigās, 80. gadu sākumā."

Ar laiku koklētāju ansamblis "Teiksma" ieguvis Teiksmas vārdu. "Jā, bet es tur neesmu pie vainas," dzidri smej jubilāre. "Nekad man  nav bijusi doma, ka to vajadzētu nodēvēt manā vādā. Tolaik mamma jau bija mirusi, un mūziķes, kuras bija palikušas ansamblī, izvēlējās vārdu, kas, visticamāk, būtu paticis arī manai mammai. Ar laiku gluži organiski pārņēmu arī ansambļa vadīšanu - mammas vairs nebija, un jutu, ka man tas ļoti nepieciešams," emocijas neslēpj Teiksma Jansone.

Kā skaidrojams fakts, ka ansamblis "Teiksma" ir aktuāls jau tik daudz gadu? "Man pašai šķiet, ka svarīga ir ģimeniskā sajūta - tā, kuru saglabājam visas kopā. Mūs vieno kokle, mūzika un labas attiecības vienai ar otru. Es nevienu īpaši nekad nepierunāju - ja viņam ir sajūta, ka nevajag te būt, tad lai iet. Koklētāji - tā ir īpaša lieta; viņu mums nav daudz, bet, kā es saku - ja kāds izvēlējies kokli, tad tas ir pa īstam.

Mūzikas akadēmijā šobrīd koklētāju skatits svārstās no ļoti maz līdz maz, bet vienmēr atceros etnomuzikologa Borisa Avrameca teikto: "Koklētāju jums ir maz, bet nu tik labi, tik labi! Ņem, kuru gribi, viņi visi ir lieliski."

Es saku to pašu," smejas Teiksma.

Vēl sarunas gaitā - par sadarbību ar latviešu komponistiem: virkne darbu radusies gan Dziesmu svētku kokļu mūzikas koncertiem un festivāliem, gan kokļu mūzikas festivāliem un arī ansamblim Altera Veritas. "Tagad jau gandrīz katrs autors ir kaut ko koklei uzrakstījis," zina stāstīt Teiksma Jansone, sarunā atklājot arī aizraujošākos koncertceļojumu galamērķus. Tā noteikti ir Japāna, Kanāda, Dienvidāfrika...