“Esmu laimīga, ka šobrīd atrodos tik skaistā dzīves posmā, kad līdzās man ir jaunā paaudze un ļoti, ļoti stipra vecākā paaudze. Skatos uz mūsu profesoriem un redzu, kāda ir viņu domāšana, kāds intelekts, un cik ļoti man jācenšas pietuvoties viņiem, ko arī visiem spēkiem cenšos darīt. Tagad nāk tas briedums, kad apzinos, ko es zinu, ko varu, kad laika ir maz, un ir jāplāno – konkrēti jāiet uz vienu mērķi, kaut arī mani tik ļoti interesē itin viss! Taču arī tas ir tik intersanti – vienā jomā aiziet dziļumā,” saka pianiste, muzikoloģe, JVLMA docētāja un dejotāja Diāna Zandberga, kurai 9. oktobrī sūtām sirsnīgus sveicienus apaļā dzimšanas dienā!

Īpašajā jubilejas "Beneficē" skan gan Diānas ieskaņotā mūzika, gan saruna - par mūziku un skolotājiem, par to, kā pianisms, pētniecība un deja viens otru papildina un līdzsvaro.

Spānijas laikraksts La Vanguardia viņu nodēvējis par pianisti, kurai pirkstos ir uguns, bet viņas kādreizējais profesors, bet tagad - kolēģis JVLMA Juris Kalnciems savai audzēknei dzimšanas dienā velta šādus vārdus: "Man prieks par Diānu! Jo viņa ir ļoti mērķtiecīga, ļoti strādīga – cilvēks, kurš uzstāda sev augstus mērķus un ir ļoti motivēta tos sasniegt.

Laikā, kad daudzi mūziķi pēc augstskolas beigšanas, studiju procesā sevi izcili parādījuši, apstājas – jo dzīve viņus piespiež piebremzēt ar ģimenes un darba lietām un viņi nespēj sevi realizēt, Diāna spēj sevi nepārtraukti attīstīt, turklāt vairākās jomās – kā pianiste, muzikoloģe, pedagoģe.

Spēt to visu sabalansēt arī ar ģimeni nebūt nav viegls uzdevums, bet viņai tas izdodas. Ļoti apdāvināta kā mūziķe, pilnā mērā realizē savu potenciālu ar neatlaidīgu darbu, meklējot iespējas, kā vēl sevi varētu papildināt. Novēlu Diānai nepagurt, būt tikpat mērķtiecīgai, tikpat motivētai! Novēlu saglabāt iekšējo mieru – lai būtu harmonijā ar sevi un visiem darbiem! Lai viņai viss izdodas!"

“11 gadus mācījos pie Jura Kalnciema – viņš ir ļoti atvērts, ar ļoti interesantām domām, redz daudzus soļus uz priekšu. Jau studiju gados viņš mani mudināja meklēt kontaktus ārpus Latvijas,” skolotāju slavē Diāna.

Pēc profesora ieteikuma pianiste devusies uz Itāliju, pēcāk - uz Spāniju. Viņa brīvi runā itāliski, labi prot spāņu valodu. “Varu brīvi lasīt zinātnisko literatūru. (..) Spāņu mūzika ir citāda – esam audzināti krievu skolas tradīcijās, bet tur mūzika ir perkusīva, balstīta uz ritmu, viņi maz lieto pedāli, koncertzālēs ir sausa akustika, priekšplānā izvirzās citas prioritātes. Islāma ietekme ir jūtama – mūzika ir meditatīva.”

Aizstāvētās disertācijas sakarībā viņa saka tā: “Izgājām cauri visiem klaviermūzikas stiliem. Tas man ļoti palīdz, kad lasu lekcijas saviem maģistriem – pianistiem un klavierspēles pedagogiem – par klaviermūzikas vēsturi, interpretāciju un stilu. Ir ļoti interesanti arī tāpēc, ka pašai visu laiku ir ļoti daudz jāmācās, lai saprastu jaunās tendences un katrreiz ko jaunu varētu sniegt. Vēl aizvien mani daudz kas pārsteidz, arvien izroku ko jaunu.”

Taču ļoti svarīga loma Diānas dzīvē ir arī klasiskajai dejai. “Esmu laimīga, ka esmu satikusi tik talantīgus un atvērtus cilvēkus kā Tālis un Aiša Sila - dejoju Tāļa Sila akadēmijā, braucam uz baleta konkursiem, esam plūkuši laurus, arī vēl šogad. Protams, tā tagad ir pieaugušo grupa, 25 plus.

Bet – lai lokans būtu prāts, tādam jābūt arī ķermenim. Lai visu varētu paspēt.

Īsi sakot – ķermeņa lokanība palīdz saglabāt prāta lokanību.”

Diāna smej, ka dejojot burtiski kopš dzimšanas: “Man vienmēr bijis grūti ilgstoši nosēdēt mierīgi. Četru gadu vecumā sāku dejot, piecos gados – klavieres spēlēt. Sešus gadus mācījos pie Irēnas Strodes viņas privātajā baletskolā “Baleta pasaule” - tā bija fantastiska skola gan cilvēciskajā, gan profesionālajā ziņā. Bijām viņas pēdējā klase.

Taču vienmēr zināju, ka pirmajā vietā man ir un būs klavieres.

Bet arī šobrīd, lai tehniski būtu optimālā formā, man svarīgi būt arī labā fiziskā formā. Ja esmu labā fiziskajā formā, galva strādā, pirksti skrien.”

Diānai ļoti noder arī kompozīcijas studijas: “Kompozīciju savulaik sāku mācīties kopā ar Andri Dzenīti Jurjānskolā – Marina Gribinčika bija cilvēks, kas jau 1. klasē mūs iepazīstināja ar Vasku un Šnitki. Mums tā patika! Pirmie mēģinājumi kompozīcijā bija bērnišķīgi, bet tas palīdzēja man virzīties uz zinātnes ceļa,” stāsta Diāna, kura nopietni pētījusi klavieru faktūras vēsturi, bet pati rakstījusi kadences saviem atskaņotajiem Mocarta un Lista klavierkoncertiem.

Vizītkarte

Klavieres sākusi spēlēt piecu gadu vecumā, starptautisku atzinību izpelnījusies jau 1995. gadā starptautiskajā pianistu konkursā Concours musical de France Parīzē, iegūstot galveno balvu.

Pēc maģistra grāda iegūšanas Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā (JVLMA) profesora Jura Kalnciema klasē, viņa turpinājusi studijas doktorantūrā pie profesores Jeļenas Ļebedevas un profesora Sergeja Osokina. No 2000. līdz 2004. gadam Diāna studējusi Eiropas Mūzikas akadēmijā Milānā pie leģendārā pianista Lazara Bermana, bet no 2004. līdz 2008. gadam Granadosa-Maršala akadēmijā Barselonā pie izcilās spāņu pianistes Alisijas de Laročas (Alicia de Larrocha).

Kopš 1996.gada Diāna Zandberga koncertējusi Latvijā, Krievijā, Lietuvā, Somijā, Francijā, Slovākijā, Spānijā, Bulgārijā, Rumānijā, Polijā, Vācijā, Itālijā, Kubā un Amerikas Savienotajās Valstīs, gan atskaņojot soloprogrammas, gan arī uzstājusies kā soliste ar Šumenas simfonisko orķestri Bulgārijā, Katalonijas simfonisko orķestri (diriģents Uve Munds) Palau de la Musica Catalana Barselonā, Bakau Filharmonijas simfonisko orķestri (diriģents Frančesko Atardi (Francesco Attardi) Rumānijā un Itālijā Milānā Teatro dal Verme prestižajā koncertciklā Serate Musicali un ar Krievijas Valsts simfonisko orķestri "Klasika" (diriģents Aleksandrs Kantorovs) Sanktpēterburgā Šerementjevu pilī, Starptautiskā Mocarta simpozija noslēgumā (2011).

Pianistes spēle ieskaņota piecos kompaktdiskos.