Ja vijolniecei, grupas "Iļģi" dibinātājai un vadītājai Ilgai Reizniecei vaicāsit, kas viņa ir pirmkārt, atbilde skanēs - mamma.

"Ja par mūziku, tad folkloriste neesmu - nav man tāda diploma. Toties folkloras skolotāja - jā, tā gan. Zinu, ka protu folkloru pamācīt un pietuvināt ļaudis tās sapratnei. Tā ka laikam vispareizāk būs - folkloras skolotāja un mūziķe."

Ilgai šodien apaļa dzimšanas diena, taču pret jubilejas lietām viņa izturas noraidoši: "Bet tas nu ir tiesa - visas manas apaļās jubilejas sakrīt ar "Iļģu" pusapaļajām..."

Savulaik Ilgai kabatā bija vijolnieces diploms, un folklorā viņa ienāca pavisam nejauši - reiz ieklīstot Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā... Pārlapojot "Iļģu" vēsturi, Ilgas stāstītais pārsteidz: "Grupa radās ne jau aiz mūsu iekšējās nepieciešamības būt uz skatuves par katru cenu - nē, tā radās tikai aiz nepieciešamības atklāt simtus un tūkstošus tautas dziesmu, par kurām neviens līdz tam pat nenojauta. Biju viena no tām pirmajām un laimīgajām, kura šķirstīja nekad nešķirstītas notis. Simtus, tūkstošus. Tā bija absolūta misijas sajūta... Es, kas vispār līdz tam nedziedāju, sāku dziedāt, jo - nevar taču klusēt, ja zini ko tādu! Līdz ar to "Iļģi" radās kā absolūti normāls kultūras mantojuma atdeves process, un par to, ka muzicēsim un pastāvēsim tik daudzus gadus, toreiz pat nenojautām. Nevienā mirklī tā nebija iecerēts.

Tā misijas sajūta man, paldies Dievam, ir beigusies, un no šī viedokļa arī "Iļģi" varētu beigties, jo mūsu tulkošanas darbs ir izdarīts...

Toreiz visi bijām apsēsti ar ekspedīcijām - gājām pie tuviniekiem, prašņājām par seno laiku dzīvi, tradīcijām, rituāliem - šīs tikšanās bija brīnišķīgas! Arī savu mammu ieraudzīju gluži citā gaismā. Ja nebūtu satikšanās ar folkloru, neapjaustu, cik bagāti cilvēki mums apkārt, jo padomju laiks un dzīve pilsētā kaut kā to visu bija pieklusinājuši. Toreiz arī nebija pieredzes, kas tad īsti ir tautas muzikants. Likās - ai, nu, tie "veči" taču nemāk spēlēt. Kad sāku par to dziļāk interesēties, to veču jau vairs nebija... 

Šodien, paldies Dievam, ir cilvēki, kuriem vairs nevajag tulkot folkloru, kuri ļoti labi bez starpniekiem lasa tīrradņus un autentiskā mantojuma tradīciju. Ir etnomuzikologi, kuri šodien "urbj" dziļāk, nekā mēs savulaik...

Izveidotas etnomūzikas klases mūzikas vidusskolās - Rēzeknē, piemēram, lieliski darbojas topošais etnomuzikologs Ēriks Zeps. Jauno cilvēku entuziasms ļoti priecē. Un iepriecina arī mūsu pašu bērni - redzu, ka mani dēli grib muzicēt, svinēt svētkus, dzīvot saskaņā ar tradīcijām. Tā ka mierīgu sirdi varu paiet maliņā... Kaut gan - joprojām ir arī ļaudis, kuriem "Iļģi" ir vajadzīgi. Un, kamēr mums pašiem ir prieks spēlēt, kādu brīdi vēl to arī darīsim..."

Un kādi ir galvenie 'Iļģu" pieturpunkti šobrīd? "Ir viens liels darbs, kas būtu jāpaveic šogad - jau labu laiku ar "Iļģiem" gatavojamies jauna albuma ierakstam. Ziemā un pavasarī bija citi plāni, tā ka šovasar sēdēsim studijas pagrabā... Rudenī būs vēl nebijuša mēroga koncerts - Arēnā "Rīga" spēlēsim dziesmas, uz kuru bāzes izveidotas dejas. Spēlēt kopā ar horeogrāfiski iestudētām dejām - tas mums vēl nebijis uzdevums."

Šobrīd Ilgai vislielāko prieku raisa darbošanās ar bērniem, taču nav aizmirsta arī savlaika darbošanās senajā mūzikā kopā ar igauņu senās mūzikas ansambli Hortus Musicus. "Mani nesaista romantisma laika mūzika, bet labprāt studētu senās mūzikas spēles tradīcijas."

Mūziku raksta arī Ilga pati. "Ar to vienmēr bijis jocīgi, jo allaž augstāk esmu vērtējusi tautas melodijas (kaut katru melodiju taču radījis cilvēks!), kuras vairākas mutes un paaudzes akceptējušas, tām ir lielāka vērtība.

Sākumā, kad melodijas sāka "nākt ārā" no manis pašas, "stūmu" tās atpakaļ. Bija kauns. Nekad nav bijis tādu ambīciju - sacerēt mūziku, kaut daudzi darbi sarakstīti kopā ar kolēģiem.

Arī pašlaik top. Lielākais izaicinājums savulaik bija "Spēlēju,dancoju", kuru šovasar uzvedīs kā īstu izrādi Valmierā."

Vai folklora Ilgas apziņā ir sinonīms latviskumam? "Nu, nē. Jebkuras tautas dziļākās tradīcijas man ir tuvas. Latviskums jau ir ļoti dažāds - tas, ko saistām ar folkloru, šodien tiek dažādi interpretēts. Arī tā, ka labprāt tam netuvotos."

Lai vai cik noraidoša Ilga ir pret jubilejas lietām, viņai prieks, ka dzimšanas diena ir tieši pirms saulgriežiem. "Patiešām, prieks, ka dzimšanas diena iekrīt tik jaukā laikā, kad dienas kļūst arvien garākas. Jāņu dziesmu pūrs latviešiem pavisam noteikti ir bagātākais pasaulē - nu, nevar pieticīgi šos svētkus izdziedāt ar divām melodijām."

Vasara Ilgai jau saplānota, un vai tas nozīmē, ka laiks paredzēts arī atpūtai? "Atpūta man nozīmē klusumu un vienatni.

Zinu, ka draudzenes man gatavo kādu pārsteigumu, bet ar saviem mīļajiem dēliem un mazbērniem svētdien brauksim makšķerēt. Šī būs forša vasara!

Galvenais nenokārt degunu un lai rokas nesāp un var paspēlēt."