2018. gada 17. marta naktī Mūžībā aizsaukts brīnišķīgs latviešu mūziķis – ērģelnieks, Latvijas Mūzikas akadēmijas Ērģeļu klases profesors Tālivaldis Deksnis. Savu ilgo darba mūžu meistars nesavtīgi veltījis mūzikai, ērģelēm, saviem ērģeļu studentiem, Latvijas ērģeļkultūras attīstībai.

Izsakot visdziļāko līdzjūtību mākslinieka ģimenei, draugiem, kolēģiem un itin visiem, kurus uzrunāja meistara strādīgums, dziļā inteliģence un sirdssiltums, "Klasika" aicina vēl mirkli kavēties atmiņās par lielisko mūziķi, noklausoties 2016. gada 27. oktobra "Benefici", kurā ar Tālivaldi Deksni tikāmies skaistā sarunā, atzīmējot viņa 70. gadskārtu...

----

27. oktobrī skanīgus sveicienus 70. jubilejā sūtījām brīnišķīgajam ērģelniekam Tālivaldim Deksnim - Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesoram, kurš izaudzinājis veselu paaudzi jauno ērģelnieku.

Savu dzīvi viņš veltījis ērģelēm, tās restaurējot un uzstādot neskaitāmās Latvijas baznīcās. Daudzus gadus Tālivaldis Deksnis ir viens no galvenajiem Rīgas Doma koncertu ērģelniekiem. Koncertējis gan Latvijā, gan daudzās Eiropas valstīs, Krievijā, Ķīnā, ASV, Kanādā un Austrālijā. Jubilārs ir arī aktīvs latviešu ērģeļu un klavieru mūzikas popularizētājs un daudzu jaundarbu pirmatskaņotājs, par ko saņēmis Latvijas Komponistu savienības balvu un Latviešu mūzikas balvu. Viņš saņēmis arī Latvijas Lielo mūzikas balvu un apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.

28. oktobrī Rīgas Domā notiks profesora jubilejas koncerts, kura nosaukums zīmīgs: "Pirmatskaņotājs". "Jā, nosaukums patiesi varētu likties mazliet dīvains, taču sava daļa taisnības tur ir," stāsta gaviļnieks.

"Gribēju spēlēt kompozīcijas, kuras savulaik esmu pirmatskaņojis. Otru bloku veido latviešu autoru mūzika, kuru savulaik esmu pārlicis ērģelēm," stāsta Tālivaldis Deksnis, tuvāk raksturojot katru no komponistiem, kuru opusi iekļauti jubilejas programmā.

Tomēr viens no darbiem – Selgas Mences "Tilti un straumes”, kas rakstīts pēc paša jubilāra pasūtinājuma – šajā vakarā piedzīvos pasaules pirmatskaņojumu.

"Viena lieta, ko Selgai piekodināju – ka gribētos, lai tur ir, ko spēlēt. Latviešiem ir daudzlēnīgas, meditatīvas mūzikas. Tas ir skaisti un noderīgi, bet šoreiz gribēju, lai koncertā būtu lielāki kontrasti, tādu kustīgu mūziku. Tagad atliek tikai nospēlēt un visu realizēt."

Bet kā īsti ērģeles tapušas par jubilāra sirdsinstrumentu? "Tas vis nenotika tik viennozīmīgi un pārliecinoši,” pasmaida ērģelnieks. "Mūziku sāku apgūt 15 gadu vecumā - pie sevis jau reizēm pasmejos, ka mana muzikālā attīstība sākusies ar stipru iekavēšanos, taču ģimenes apstākļu dēļ citādi nevarēju. Sākumā iestājos vijoles klasē, un daudz netrūka, ka būtu iestājies Liepājas mūzikas skolā uz vijoli vai altu. Viss bija sarunāts, atlika tikai nospēlēt eksāmenu. Bet tad vecāki iegādājās klavieres, un izvēlējos tās. Skolotāji bija šokēti, bet tā tas sākās. Iespējams, pianista karjerai pietrūka kādas virsotnes.”

Pēc Latvijas Valsts konservatorijas absolvēšanas sākotnēji jaunā studenta ceļš bija nomērķēts uz Maskavu. "Eksāmena komisijas priekšsēdētājs teica, ka jāmācās tālāk.

Taču dokumenti, kas bija jāsūta uz Maskavu, kaut kur noklīda vai vienkārši nebija nosūtīti. Mana biogrāfija jau arī īsti "tīra" nebija.

Nācu no ticīgas ģimenes, turklāt vecāki savulaik bija izsūtīti uz Sibīriju,” atceras ērģelnieks, kuram arī mūsu pašu Konservatorijā nācās stāties divreiz. Toties otro reizi jauneklis spēlēja, vēl būdams Padomju armijas ierindnieks, un klavieru eksāmenu spēlējis armijas formastērpā.

"Ar ērģelēm bija grūtāk, tad armijas zābaki bija jāvelk nost – tobrīd ērģeles mācījos pie Vanadziņa. Padomju karavīrs taču nevarēja patvaļīgi novilkt formastērpu!”

Ar siltu vārdu jubilārs piemin savus skolotājus. Visupirms jau Raimondu Redbergu Mediņskolā, kuram Tālivaldis Deksnis pateicīgs, ka tomēr nepametis mūziku. Tad arī Nikolajs Fedorovskis. Pēteris Sīpolnieks. "Tālāk bija pašam jāstrādā,” teic ērģelnieks.

Beidzamajā desmitgadē Tālivaldis Deksnis bieži koncertējis ar Aleksandru Antoņenko, Egilu Siliņu. Taujāts, kura ir iemīļotākā baznīca pēc Rīgas Doma, ērģelnieks sauc Liepājas Trīsvienības baznīcu, kas bijis pirmais lielais impulss. Šodien viņa sirds pieder Dubultu baznīcas ērģelēm, kas uzstādītas paša vadībā. „Te pārzinu katru skrūvīti. Instruments ir labs, ērģelnieki gaida rindā.”

Kā ir būt Rīgas Domā vakara stundās – tikai tā, divatā ar ērģelēm? "Es taču esmu ar mūziku kopā – un tas jau ir kaut kas! Citreiz spēlēju un domāju – ja tagad būtu ieslēgts mikrofons, varētu būt labs ieraksts!”

Līdzās citām kompozīcijām „Beneficē” skan arī pats pirmais Tālivalda Dekšņa ieraksts, kas tapis vēl studiju gados, mācoties pie Pētera Sīpolnieka. „Skaņuplašu sērijai "Latvijas vēsturiskās ērģeles" iespēlēju Kuldīgas katoļu trīsvienības baznīcas instrumentu, ko pats biju sakopis.”