Pirmā asociācija, kas saistās ar Dītriha Fišera-Dīskava vārdu ir - dziesminieks, izsmalcināts dziesmu interprets, kuru laikam gan vislabāk pazīstam kā lielisku Šūberta dziesmu un viņa vokālo ciklu atskaņotāju. Mūziķi mēdz godāt dažādi un vienmēr cildinoši - par pagājušā gadsimta lielāko vokālo meistaru, par sava laika ietekmīgāko dziedoni.

"Dzīvot nozīmē saņemt pliķus, no kuriem sāpīgākais ir vecums un pēdējais - nāve", tā kādā intervijā izteicies dziedonis, un, vaicāts, kas viņam palīdzējis tikt galā ar dzīves likstām, atbildējis: "Pati māksla. Tā ļauj pacelties citā līmenī, kas nav visai tālu no reliģiskās pieredzes".

Dītera Fišera-Dīskava dziedoņa koncertdarbība ilga veselu pusgadsimtu - līdz pat pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem, viņa neskaitāmie dziesmu vakari visapkārt pasaulei allaž bija izpārdoti. Pārtraucis dziedoņa karjeru, viņš skatuvi nepameta: dažādos pasākumos lasīja dzeju, uzstājās kā diriģents, vadīja meistarklases, uzrakstīja grāmatu par Hugo Volfu un brīvajos brīžos gleznoja.