Šajā stundā atceramies mūsu operas kādreizējo solisti, soprānu Elzu Zvirgzdiņu - 20. janvārī viņu pieminam 90. dzimšanas dienā.

Mākslinieci ar operu saistīja laiks no 1957. līdz 1982. gadam, un tā uzplaukuma brīdis bija 70. gadu otrajā pusē, kad dziedones mākslinieciskā darbība tika atzīmēta ar Nopelniem bagātās skatuves mākslinieces goda nosaukuma piešķiršanu.

Lai gan mūzikai Elza Zvirgzdiņa pievērsusies ļoti vēlu, turpat divdesmit gadu vecumā, Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolas lietpratīgās pedagoģes Štolces vadībā jaunā dziedātāja četru gadu laikā sagatavojas iestājpārbaudījumiem toreizējā Latvijas konservatorijā, paralēli studējot Latvijas universitātes filoloģijas fakultātē. Kad jāizšķiras, ko darīt tālāk, viņa izlemj par labu mūzikai, un 1950. gadā iestājas konservatorijā Veras Krampes dziedāšanas klasē. Tūdaļ pēc tās absolvēšanas jaunā māksliniece tiek uzņemta filharmonijas solistu saimē, un jau nākošajā gadā startē jauno vokālistu konkursā Maskavā. Rezultātā - bronzas medaļa un laureātes diploms, kas mudina tālākajām dziedātājas gaitām; turpinās jau konservatorijas laikā sāktā uzstāšanās koncertos kopā ar jauno pianisti Rimu Bulli, un drīz vien mākslinieces dzīvē sākas jauns etaps - 1957. gadā viņa kļūst par toreizējā Latvijas PSR Valsts Akadēmiskā operas un baleta teātra solisti - un uzreiz ar Elizabetes lomu Riharda Vāgnera operā "Tanheizers".

Līdztekus darbam operā māksliniece turpina koncertdarbību, kopā ar Ernestu Bertovski uzstājas Igaunijā un Lietuvā, izcīna sudraba medaļu Vissavienības jauno dziedoņu konkursā, un gūst iespēju piedalīties Sestajā Vispasaules jaunatnes un studentu festivālā Maskavā.

Atgriežoties no šī pasākuma, Elza Zvirgzdiņa turpina darbu operas teātrī, uzstājas koncertos un arī radioraidījumos, dzied gan vokālajos ansambļos, gan solo. Top plaša Alfrēda Kalniņa dziesmu programma, top grāfienes tēls Mocarta operā "Figaro kāzas" un Katarinas tēls Visariona Šebaļina operā "Spītnieces savaldīšana". Visās iestudētajās lomās skatītājus valdzina gan Elzas Zvirgzdiņas balss, tās dzidrums un dramatiskās krāsas, gan viņas staltā stāja un skatuves iznesība. Viņas priekšnesumi ir muzikāli piepildīti, profesionāli un - ar labu gaumi.

Pamazām Elzas Zvirgzdiņas repertuārā uzkrājās visas vadošās lomas, un to bija desmitiem - Aīda Džuzepes Verdi operā "Aīda", Elizabete šī komponista operā "Dons Karloss", Mizete Džakomo Pučīni operā "Bohēma", Liza Pētera Čaikovska operā "Pīķa dāma", Jaroslavna Aleksandra Borodina operā "Kņazs Igors", Gerhilde un Zīglinde Riharda Vāgnera "Valkīrā".

Taču paralēli operu lomām dziedones sirdij arvien tuva palika kamerdziedāšana, daudz sirsnības un gaišuma ir viņas atskaņotajās Alfrēda Kalniņa, Lūcijas Garūtas, Pētera Barisona, Romualda Kalsona un citu autoru dziesmās.