"Jau no bērna kājas esmu mūzikā. Nevaru iedomāties citādi," saka diriģents, pedagogs un daudzu jauno mūziķu audzinātājs Juris Kļaviņš. Tomēr vienlaikus viņš neslēpj: "Sākotnēji tā īpaši nemaz nebiju domājis kļūt par diriģentu, bet – tas bija mans liktenis..."

Šonedēļ, kad Latgales vēstniecībā "Gors" kulmināciju un vienlaikus arī noslēgumu piedzīvos Latvijas Radio kora 75. jubilejas koncertu sērija, "Benefices" galvenais varonis ir diriģents, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas emeritētais profesors, daudzu jauno mūziķu audzinātājs Juris Kļaviņš, kurš Latvijas Radio kora mākslinieciskais vadītājs bijis piecu gadu garumā - no 1987. līdz 1992. gadam. Tieši viņš bija tas, kurš korī uzaicināja strādāt Sigvardu Kļavu. Sākumā - kā otro diriģentu...

"Tas bija liels gods, gluži cita pasaule. Diemžēl šis posms sakrita ar padomijas pēdējiem gadiem, kad „no augšas” saņēmām norādījumus, cik un kādi skaņdarbi obligāti jāieskaņo Latvijas Radio fonotēkas vajadzībām. (..) No otras puses - pats interesantākais bijis brīdis, kad vaļā tika vērti tie nošu krātuvju maisi, kurus agrāk nedrīkstēja aiztikt: te atklājās gan Alfrēda Feila, gan Ādolfa Ābeles brīnišķīgie darbi. Starp citu, tieši mēs pirmie ierakstījām Latvijas valsts himnu ar Rīgas Doma ērģelēm,” sadarbību ar Latvijas Radio kori Juris Kļaviņš atcerējās raidījumā "Mana mūzika" pagājušā gada aprīlī.

Bet "Beneficē" diriģents atklāj: "Kad atradām Feila darbus, sapratu, ka tie ir ārkārtīgi interesanti! Pēc stila, rakstura, kompozīcijas paņēmieniem Latvijas koru vēsturē nekas tāds nav bijis. (..) Tajā pašā laikā Feils bijis tipisks romantiķis, skaistu melodiju autors, ļoti latvisks."

Kopā ar Latvijas Radio kori Juris Kļaviņš ieskaņojios arī vairākus Jāzepa Vītola sakrālos darbus.

"Tas jau bija tas pats kas ar Feilu - Vītola sakrālā mūzika netika atskaņota, un par to neviens pat nezināja. Netika nedz ierakstīta, nedz atskaņota." Taču tad kopā ar Inesi Galanti un Oļģertu Cintiņu pie ērģelēm Rīgas Domā 1989. gadā tapa ierakstīta kantāte "Iesvētīšanai"...

Laba sadarbība diriģentam ritējusi arī ar komponistiem laikabiedriem. To vidū - arī Pauls Dambis, kura "Danču dziesmas" ieskaņotas ar kori Juventus. "Šīs apdares - tas bija kaut kas jauns! Pirmais tās iestudēja kamerkoris Ave Sol, kurā ilgus gadus dziedāju un pārņemu Imanta Kokara pieredzi. "Danču dziesmas" bija vienkāršas, pacilājošas, tajās ir pilnīgi cita pieeja folklorai. Tās ļoti ātri iegāja koru repertuārā," stāsta Juris Kļaviņš.

Vaicāts par ārzemju braucieniem, diriģents pasmejas, ka visvairāk piedzīvojumu bijis ar kori Ave Sol. "Lai gan, kad pavērās dzelzs priekškars, daudz braukājām ar Juventus, kurā nostrādāju vairāk nekā 43 gadus. Arī ar manu patreizējo kori Jubilate esam pabijuši daudzviet. Nācies dziedāt pat futbola maču atlāšanā, kur tikām aicināti izpildīt dažādu valstu himnas. Interesanti bija iemācīties!"

Šobrīd Juris Kļaviņš dzīvo un strādā Ikšķilē, klajā nācis albums "Dziesmas Ikšķilei", kurā rodama arī paša Jura Kļaviņa komponētā dziesma  ar Liānas Langas vārdiem. "Ikšķile - tā mana dzīvesvieta. Daugavas malā, skaistā vietā. Vadu dažus pašdarbības kolektīvus, piedalos baznīcas dzīvē. Ikšķilē amatiermāksla tiek labi atbalstīta. Tāpēc prieks, ka iecere izveidot albumu ar Ikšķiles amatierkolektīvu piedalīšanos īstenojusies!"

Bet kā ar kompozīciju? Nav noslēpums, ka šī nav pirmā reize, kad diriģents pats ķēries pie mūzikas sacerēšanas.

"Jā, piemīt tāds netikums... Pa laikam, sēžot pie klavierēm, rodas vēlēšanās kaut ko uzrakstīt," atzīstas maestro un prāto, ka no viņa jaunrades pūra visvairāk esot atskaņots veltījums Latvijas Universitātes 80. jubilejai.

Starp citu, studējot pēdējos kursos toreizējā Konservatorijā, Juris Kļaviņš sapazinies ar Ringoldu Ori, kurš uzaicinājis viņu pastrādāt par skaņu režisoru ierakstu studijā "Melodija”: "Šis darbs man ļoti patika, jo palīdzēja izkopt dažādas īpašības – dzirdes kvalitāti, interpretācijas sapratni. Arī saviem studentiem stāstu - ja vien ir tāda iespēja, vajag pamēģināt! Kormeistaram tas ir ļoti noderīgi.”

Tā nu reiz iznācis sastrādāties ar Daumantu Gaili, kurš Juri aicinājis par sava vadītā kora Juventus kormeistaru. "Rezultātā Juventus pavadīju 43 gadus!"

Vizītkarte

Juris Kļaviņš dzimis 1944. gada 22. aprīlī Rīgā. Tēvs Leopolds – inženieris, māte Laura, brālis Leopolds Mārcis – mākslinieks, Rundāles pils muzeja Krājuma nodaļas vadītājas vietnieks.

1962. gadā beidzis E. Dārziņa speciālās vidusskolas kordiriģentu klasi. 1967. gadā absolvējis Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijas (tagadējā Latvijas Mūzikas akadēmija) Kordiriģentu nodaļu – profesores Ludmilas Pismennajas speciālo klasi; viņas vadīto asistentūru – 1974. gadā.

No 1971. gada līdz pat šim brīdim Juris Kļaviņš strādā Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Kordiriģēšanas katedrā. Docenta grādu ieguvis 1981. gadā, valsts profesora grādu – 2002. gadā. Viņa vadīto kordiriģēšanas klasi Mūzikas skolotāju un Kordiriģēšanas nodaļās absolvējuši vairāk nekā 30 kordiriģēšanas speciālisti.

Vairāku zinātnisku darbu autors: "B. Britena operas "Pīters Graimss” kori”, "Kamerkora darbības galvenie principi”, publikācijas-referāti: "Kamerkoris Ave Sol”, "J. Zālīša kora dziesmas”, "J. Graubiņa oriģinālkompozīcijas korim”, "J. Ivanova vokalīzes”.

Studējot konservatorijā, Juris Kļaviņš no 1966. gada līdz 1968. gadam strādāja Rīgas skaņu ierakstu studijā "Melodija" par skaņu režisoru, no 1968. gada līdz 1972. gadam − Valsts deju ansamblī "Daile" par diriģentu.

No 1987. gada līdz 1992. gadam bijis Valsts Radio un televīzijas T. Kalniņa kora mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents. Ar kori Juventus sācis muzicēt kopš 1968. gada. Kopš 1988. gada Juris Kļaviņš ir Latvijas Universitātes kora Juventus mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents, un Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes jauktā kora Jubilate (agrāk - koris Lattelekom) galvenais diriģents. Vadījis Aizkraukles rajona Skolotāju kori, bijis Aizkraukles rajona koru virsdiriģents, bijis pirmais kora "Ikšķile" diriģents. Koris Juventus piedalījies daudzos brīvdabas uzvedumos Ikšķiles estrādē.

Juris Kļaviņš Latvijas koristu un kordiriģēšanas speciālistu aprindās pazīstams kā aktīvs sabiedrisks darbinieks. Kopš 1989. gada viņš ir Latvijas Koru asociācijas prezidents, Rīgas Latviešu biedrības domes un Mūzikas komisijas loceklis.

Kopš 1990. gada Juris Kļaviņš bijis visu Latvijas Dziesmu svētku un Baltijas republiku studentu dziesmu svētku Gaudeamus virsdiriģents, 1989. gadā aicināts VI Eiropas latviešu Vispārējos dziesmu svētkos Helsingborgā (Zviedrija) par virsdiriģentu, 1991. gadā IX Vispārējos Kanādas latviešu Dziesmu svētkos Toronto. Vairākkārt piedalījies Jauniešu koru festivāla "Rīgas Zīle" rīkošanā un mākslinieciskajā vadīšanā. 2009. gada janvārī ar kori Juventus piedalījās Austrālijas latviešu 52. kultūras dienās Sidnejā.

Latvijas Radio fonotēkā ierakstīti un saglabāti ap 300 latviešu un ārzemju komponistu koru skaņdarbi, kā arī tautas dziesmu apdares. Skaņu plates "Dziesma brīvai Latvijai” un "J. Vītola garīgā kora mūzika”. Ar kori Juventus ierakstīti trīs CD – "Dzied koris Juventus" (1999), Gaudeamus igitur un "Latviešu un cittautu komponistu kora dziesmas" (2009).

Ar Mūzikas akadēmijas kori sadarbībā ar Maincas universitātes (Vācija) Mūzikas fakultāti notikuši vokāli simfonisko skaņdarbu atskaņojumi. Koncertturnejas bijušas Latvijā, gandrīz visās Eiropas valstīs, Japānā, ASV, Kanādā, Kanāriju salās, Austrālijā. Diriģējis L. Vīgnera kora dziesmu koncertu (2002), kora Juventus – koncertus Doma baznīcā, sagatavojis autorprogrammu J. Graubiņam, R. Jermakam, L. Garūtas kantātes "Dievs, Tava zeme deg!" atskaņojumu 2008. gada 11. novembrī Rīgas Latviešu biedrības namā.

1988. gadā Juris Kļaviņš apbalvots ar LPSR Augstākās padomes prezidija Goda rakstu. Latvijas valsts ir novērtējusi Jura Kļaviņa lielo ieguldījumu jaunatnes muzikālajā audzināšanā un latviešu kordziedāšanas mākslā 1999. gadā piešķirot Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieka pakāpi. 2008. gada 30. septembrī Juris Kļaviņš saņēma Latvijas Universitātes Goda biedra diplomu.