23. maijā 40. dzimšanas dienā sveicām diriģentu ar Mežaparka pieredzi Gintu Ceplenieku, kurš savulaik nopietni apsvēris mācības Bulduru Dārzkopības vidusskolā, vēlāk, būdams kamerkora Ave Sol dziedātājs, pieteicis koncertus japāņu valodā, bet tagad vasarās kopā ar dziedošajiem zēniem dzenā Zaļo bumbu, Domskolā skolo jauno diriģentu paaudzi un protams, vada vairākus korus.

Gints atklāj: "Ceļu uz mūzikas skolu man parādīja mamma, un tā nu arī es sāku soļot tur, bet koncerti un piedzīvojumi bija tas piliens, kas nelaida vaļā no mūzikas un kas to ceļu noturēja pareizajā virzienā."

Absolvējot mūzikas skolu, diriģentam radušās šaubas – turpināt iemīto taciņu mūzikas virzienā vai doties uz Bulduru Dārzkopības vidusskolu. Diriģents teic, ka lielākie nopelni ir tā laika domubiedriem, draugiem un mentoriem: "Mūzika dažbrīd ir ļoti liels pārbaudījums ne tikai skolas vecumā. Skolas biedrs Egīls Jākobsons bija tas, kurš pielika savu roku, bet vissvarīgāk laikam tagadējā mūzikas skolas direktore Zita Karlsone, kas deva impulsu, lai es tomēr attopos un neeju tur, kur es esmu varbūt pirmajā brīdī izsapņojis."

Gintam ne vienmēr klājies viegli, taču viņš atklāj, ka ar laiku pieradis pie spēles noteikumiem un tas sācis iepatikties: "Aci pret aci ar kori mani nolika viena no pirmajām skolotājām. Tas bija Priekulē, kur strādāju kā kormeistars.

Atceros nenormālo uztraukumu stāties šo cilvēku priekšā. Tas bija amatieru kolektīvs, bet ar tradīcijām. Un pēc savas skolotājas tagad man ir jāstājas kora priekšā – nu, kas notiek?!

Bet ar katru reizi arvien drošāk un pēc tam arī darbi Rīgā, pieredze un pirmie koncerti kopkora priekšā Talsu pusē maestro Jāņa Dūmiņa ievirzījumā ļoti ātri iepatikās."

Pavisam drīz diriģentam radās ideja, kas itin ātri tika realizēta. Tieši Gints ir zēnu koru saieta "Zaļā bumba" idejas autors un mākslinieciskais vadītājs. "Kad Mūzikas akadēmijā Gunta Paškovska uzrunāja startēt Talsos un strādāt ar sieviešu kori "Vaiva", pavisam drīz nāca arī zvans no direktores, ka skolā ir vajadzība pēc kora, diriģenta un ka grib dibināt gan jauniešu kori, gan turpināt zēnu kori.

Un tā tas viss pamazām iegriezies līdz zēnu kora saietam "Zaļā bumba". Iesākām, jo zēniem vajag papildus motivāciju strādāt ar kora mūziku, jo tas nu galīgi nav viegli un pirmā momentā piemērots zēnam, jo tur ir ļoti specifisks darbiņš. Tā ka šo tradīciju iesākām ar domu, ka ne jau tikai dziedāšana ir tas, kas vieno zēnu korus.

Likām gan sportus, gan atrakcijas, mēģinājumu, gan skaisto koncertu gājienu un pašu koncertu, protams. Centāmies vienmēr jaundarbus rakstīt uz katru saietu un nu jau izdots krājums, kur tas viss ir atspoguļots. Sākām ar sporta spēlēm un atrakcijām, lai zēniem būtu kas vairāk atmiņā paliekošs bez dažbrīd nogurdinošā mēģinājuma estrādē," turpina diriģents.

"Tā ir milzu atbildība – katru reizi to latiņu noturēt un strādāt ar pilnu atdevi, lai tas gaidītais sakrīt ar to reālo un lai ir sapņi un vēlme atgriezties," teic mākslinieks. "Bieži jauniešiem stāstu - dariet vairāk, nekā jūs spējat, tad arī varēsiet lidot augstāk, nekā varat sapņot. Bet tajā vecumā, zinu, ir grūti – gan iztēloties, gan uzdrošināties. Tikai retais spēj ar tādu milzīgu bezrobežu skatījumu variēt virs zemes un spraust tālus mērķus."

Raugoties uz savām skolas gaitām, viņš atzīst, ka nekad nav bijis kārtīgs vai čakls skolēns, taču pagātnē pieļautās kļūdas lieti noder pedagoga darbā: "Vienmēr cenšos jauniešiem stāstīt, ka ne vienmēr tas pirmais emocionālais domu gājiens ir vispareizākais, un cenšos pieradināt patstāvīgi strādāt, nevis darīt to, ko liek programma. Mudināt pašam redzēt gan laukumu, kas ir jāpārskata un jādara, gan pašam uzņemties atbildību un līdz ar to arī sajust darba augļus. Tas jau arī ir tas dzinējspēks jebkurā dzīves situācijā."

"Diriģenta profesija ir viena no grūtākajām - arī emocionālajā ziņā. Viena no visaptverošākajām un arī viena no tām, kurā ir visilgākais izglītības ceļš - ap 20 gadiem. Ar īpašu apmācības sistēmu un zīmju rakstu valodu. Šis ceļš nebūt nav viegls, un tas ir ārkārtīgi garš," sarunas gaitā atzīst jubilārs.

"Mūsu profesijā nav atslābuma brīžu. Darbs dzen darbiņu, un visi plāni nosprausti - gan konkursi korim, gan koncertu programmas, kaut vai ikdienas darbs, lai varētu sagatavoties ikgadējām skatēm."