Miša Maikis - rīdzinieks, dzimis 1948. gada 10. janvārī un čella spēles pamatus apguvis Emīla Dārziņa skolā pie Mihaila Išhanova. Pēc uzstāšanās 17 gadu vecumā Sanktpēterburgā kopā ar Sanktpēterburgas filharmonisko orķestri, viņš drīz vien kļuva par Vissavienības jauno izpildītāju konkursa laureātu un izpelnījās apzīmējumu nākotnes Rostropovičs. Gadu vēlāk Maiskis izcīnīja pirmo vietu P. Čaikovska Starptautiskajā konkursā un sāka studijas pie Mstislava Rostropoviča Maskavas konservatorijā, kurš, raksturojot savu audzēkni, atzinis: "Viņa spēlē poēzija un izsmalcinātība apvienojas ar lielu temperamentu un spožu tehniku".

Taču spilgti uzsāktais mūziķa ceļš pēkšņi aprāvās, kad viņa māsa, pianiste Līna Maiska pēc mācībām Dārziņa mūzikas skolā un studijām toreizējā Latvijas konservatorijā Valērija Zosta klasē, 1969. gadā emigrēja uz Izraēlu. Arī Miša Maiskis tika uzskatīts par „padomju dzimtenes nodevēju” un nonāca ieslodzījumā darba nometnē pie Gorkijas, kur bez smagā fiziskā darba un pazemojumiem divus gadus viņam bija liegta iespēja nodarboties ar mūziku.
Tikai 1972. gadā, saņēmis atļauju izbraukt uz Izraēlu, viņš varēja doties brīvajā pasaulē un turpināt iesākto ceļu mūzikā. Jau pēc gada Maiskis guva uzvaru Gaspara Kasado Starptautiskajā čellistu konkursā Florencē, pēc diviem gadiem ar Pitsburgas simfonisko orķestri debitēja Karnēgija zālē un kā dāvanu par savu izcilo sniegumu saņēma 18. gadsimta meistara Montanjanas čellu un iespēju mācīties izcilā ukraiņu izcelsmes amerikāņu čellista Grigorija Pjatigorska meistarklasē. Un tad jau tika pavērts ceļš starptautiskajai karjerai - kopš 1975. gada Miša Maiskis koncertē pasaules slavenākajās koncertzālēs ASV, Eiropā, Austrālijā, Japānā, visus pārsteidzot gan ar savu neordināro spēli, gan ģērbšanās stilu.