Divu ģeniālu Imantu (komponista un dzejnieka) satikšanās mākslā vainagojusies ar izcilu notikumu – oratoriju “Dzejnieks un Nāra”.

Imanta Kalniņa dzimšanas dienā – 26. maijā – mūzikas namā "Daile" pirmo reizi tiks atskaņotas oratorijas abas daļas: 1973. gadā komponētā pirmā daļa un nesen tapusī oratorijas otrā daļa.

Iestudējuma mākslinieciskajam vadītājam Sigvardam Kļavam vēl dzīvā atmiņā leģendārās oratorijas pirmā daļa un tās radītais neizdzēšamais emocionālais iespaids. Tāpēc intervijā "Klasikai" viņš neslēpj savu šaubu ceļu, ķeroties pie jaunās versijas iestudējuma.

"Līdz šim mani priekšstati un attiecības ar šo stāstu bija gluži citādas. Atzīšos: šī bija viena no retajām reizēm, kad ķēros pie darba ar iekšēju pretestību. Daudz netrūka, lai sevī tam neatrastu spēku... Jo manī dzīvoja pārāk konkrēti priekšstati, lai saņemtu spēku šķietami zināmo vēstījumu ieraudzīt gluži jaunā gaismā - kā atverot jaunu grāmatu. Jo šis jau faktiski nav nekāds turpinājums - stāsts ir viens. Kāpēc Imants Kalniņš toreiz uzrakstīja tikai pusi stāsta? Tas ir jautājums viņam pašam, kurš tolaik uzrakstīja tā skaistāko, komfortablāko pusi. Jo "Dzejnieks un Nāra" - tas jau ir par mums pašiem. Dzejnieks var būt jebkurš radošs cilvēks, kura gara lidojumam nepieciešams daudz telpas, daudz lietu, kas veido ideālo gara pasauli, lai varētu piepildīt savu dvēseli.

Taču Imants Ziedonis radījis arī stāsta otru pusi, kur sabrūk visa ideālā pasaule, un mēs nonākam pie ļoti skarbas realitātes - jautājumiem, kurus man pat bail sev uzdot. Kas mums palīdz un kas traucē - tur ir mīlestība, bērns, apkārtējā vide, psiholoģiski piesātinātā telpa...

Tāpēc šobrīd abi ar Reini Suhanovu būvējam abas pasaules: viena ir tā, kas sabiedrībai pieņemama, šķietami pareiza, komfortabla, un otra - nesasniedzamā, nekomfortablā, pretrunu plosītā. Kurš ir pareizais, un kurš - nepareizais ceļš? Nav tik viegli atrast tuneli uz radošo brīvību." Viņš teic - iestudējumā atstāta krietna vieta un telpa katra paša fantāzijai.

Sigvards arī atklāj oratorijas turpinājuma tapšanas ceļus - kā un kālab radusies šāda ideja. Tam, kā izrādās, ir ciešs sakars ar Imanta Ziedoņa aiziešanas faktu... Vēl diriģents slavē interpretus, kurus dēvē par jauniem radošajiem draugiem. "Mūsu Nāra, Linda Berkule - visīstākā Nāra, kādu jebkad esmu sastapis, redzējis un dzirdējis..."

Koncertuzveduma režisors un scenogrāfs Reinis Suhanovs līdz šim "Dzejnieku un Nāru" dzirdējis Imantdienās, klausījies arī nesen Lielajā ģildē. "Mūsu risinājums ir kamerīgāks, intīmāks, blīvāks. Psiholoģiski nopietnais līmenis, kurā darbojamies, ir barojošs, saistošs, reizēm - arī sāpīgs. Jā, man šis ir tāds "sāpīgs" darbs. Kopš pirmo reizi izdzirdēju partitūru, tās raisīto emocionālo noti esmu centies noķert un paturēt." Reinis arī atklāj, kā veicies Sigvarda minēto atšķirīgo ceļu apvienošanā. "Tā doma mums atnāca kopīgi. Līdz tam man nebija ne pozitīvu, ne negatīvu asociāciju par "Dzejnieku un Nāru". Jutu tikai milzīgu vilkmi šajā tēmā. Kā mazāk redzējis un mazāk piedzīvojis piedāvāju jocīgākus ceļus...

Asociācija par divām pasaulēm - kā sarkanais apēd melno - vistiešākajā veidā nāk no Marka Rotko.

Strādājot pie audiovizuālā iestudējuma, kur ir dzīva, ļoti spēcīga mūzika gan lielisku profesionāļu, gan īstu dabas bērnu izpildījumā, man kā scenogrāfam un režisoram nav lielākas laimes kā mēģināt ar gleznieciskiem līdzekļiem šo stāstu vēl vairāk aizgleznot. Ar domu - ja vēl kaut kur ir kāda skaidra, nepārprotama atbilde, to aizpludināt, piegleznot, lai atraisās asociatīvā pasaule. Tieši psiholoģiskā asociācija būs tā, kas strādās ar skatītāju. Jo stāsts jau viennozīmīgi ir par katru no mums."

Īsi par iestudējumu

Iestudējuma mākslinieciskais vadītājs Sigvards Kļava darbam kā aranžētājus piesaistījis komponistus Andri Sējānu – pirmajai daļai, oratorijas otrajai daļai – Valtu Pūci, kuri lieliski pārzina latviešu etnoinstrumentus un sadarbībā ar Latvijas Radio kora grupu radījuši aranžijas korim un izpildītājmāksliniekiem. Koncertuzvedumā skanēs lielformu darbam neierasti, bet īpaši mūziķu sastāvam Raxtu Raxti izvēlēti tautas instrumenti – stabule, flauta, lietuskoks, grabuļi, dūcēji, vargāns, okarīna, buberis u.c.

Oratoriju “Dzejnieks un nāra” izpildīs solisti Daumants Kalniņš, Linda Berkule, Latvijas Radio kora grupa, muzikālās partitūras atskaņos mūziķu grupa Raxtu Raxti – Marts Kristiāns Kalniņš, Kristīne Kārkle, Kārlis Auzāns, Edgars Kārklis, Armands Treilihs un Artis Orubs. Koncertuzveduma kostīmu māksliniece – Ieva Veita.