Pērn Latvijas Radio kora mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents Sigvards Kļava paziņoja, ka aiziet tādā kā sabatā...

"To sev vēl īsti neesmu formulējis, bet tas izrādījās svarīgi man pašam. Ir ieguvumi, bet arī sava veida kļūdas pieļautas. Bet tā stopkrāna noraušana bija, lai saprastu, kas vispār notiek mūsu ķēķī - kā funkcionē mūsu  radošais process, kas pasaulē notiek. Nevis tā, lai pozicionētu savu māku un pierādītu kādam kaut ko, bet sajēgtu, uz kuru pusi tas kuģis stūrē un vai vispār brauc uz priekšu.

Nevaru lielīties, ka man tagad ir skaidras atbildes, bet ir svarīgi, ka pienācis laiks mākslā uzdot jautājumus, uz kurieni ejam, ko vēlamies pierādīt, kas ir mūsu auditorijas gara maize, ko tā sagaida no mums, mūziķiem. Tā ir lieta, ko vēlos just.

Ceļojot pasaulē, ir skaidrs, ka ir lietas, kas mums kopīgas ar starptautisko auditoriju, un ir lietas, kas sevišķas un atšķirīgas. Man kā "provinciālam cilvēkam", protams, šķiet, ka pats svarīgākais, kas notiek, ir tieši šeit. Doma par Latvijas simtgadi un to, kāds varētu būt mūsu pienesums tai, gurkst jau no 2008. gada, kad pirmoreiz pierobežā atvēru kādas mājas durtiņas un sapratu, ka pasaule mums apkārt ir daudz savādāka - dievišķāka, nekā to redzam uz publiskās skatuves..."

Tieši Sigvards ir koncertcikla "Latvijas gredzens" idejas autors un muzikālais vadītājs, un viņa iecere ir četros atšķirīgos muzikālos kopumos izcelt un parādīt katra Latvijas novada īpatnības, bagātības un enerģiju caur vietējo cilvēku skatupunktu.

Vai tas nozīmē, ka tieši kopš 2008. gada Latvijas novadu muzikālo mantojumu Sigvards mērķtiecīgi izzinājis? "Tā ir interesanta lieta - katru brīvu brīdi mēģinu kaut kur doties.

Es it kā tās saucu par ekspedīcijām, bet faktiski jau tas ir ceļojums, un visupirms jau pie sevis paša. Ir tā, ka braucu meklēt ko konkrētu, bet atrodu kaut ko pilnīgi citu. Ceļš iegrozās tā, kā tam jāiegrozās.

Līdz ar to projekta gājums šobrīd, kad pirmo lappusi pāršķirsim un būs redzama realizācija, ir ļoti dzīvs un neprognozējams. Ideja nav iekonservēta. Nu, piemēram, atradu pašu pirmo teicējas ierakstu, kas veikts 1926. gadā. Latgaliski iedziedāts materiāls. Tu dzirdi, kā cilvēks dzied ar savu dvēseli! Izmantosim autentiskos ierakstus, Latgales stāsts sāksies tieši ar šo pašu, pašu pirmo ierakstu. Tas ies cauri līdz mūsdienām, kur jau ir skaisti un profesionāli ieskaņojumi. Fonogrammas veidos dialogu ar dzīvo skanējumu."

Vaicāts, kas vēl skanēs bez autentiskā materiāla, Sigvards uzsver: "Kad redzēsim programminu, sapratīsim, kas tik tur nav piedalījies!

Tā klucīšu kombinācija - tā ir personiska.

Saturisko veidolu izveidoja režisore Inese Mičule pēc Andrieva Jurdža "Mūžības kalendāra" - tā ir interesanta grāmata, kur jau sensenos laikos viens cilvēks sastādījis mūsu dzīves ritumu. Tur ir profānā un sakrālā apvienojums. Arī "Latvijas gredzena" muzikālais ietvars būs kā tradicionālās mūzikas un katoļu dziedājumu mijiedarbe. Dziedājumi būs dažādi transformēti - elektroniski apstrādāti, būs aranžijas, sakārtojumi, sabalsojumi. Viss stāsts būs veidots, izvairoties no oriģinālmūzikas kā tādas - tā būs gadu simtiem senu dziedājumu izmantošana. Protams, Ilonas Rupaines pienesums, "Dzigas muzikantu" devums būs izcili nozīmīgs."

Vai ir kāds novads, kuru pats Sigvards vairāk izjūt kā savu? "Pareizi būtu teikt, ka visi bērniņi mīļi, jo katram novadam šis cikls būs kā dāvana. Man tēvs nāk no Liepājas, māte - no Dobeles, bet pats ļoti labi jūtos Latgalē. Un arī Vidzemē. Man šī aka ir ar ļoti svarīgu ūdeni... Tikko kā būs beidzies "Latgales gredzena" etaps, metīšos iekšā Zemgalē. Pieļauju, ka svaru kausi varētu sasvērties arī citādās attiecībās. Pašlaik notiek karkasa būvēšana."

"Latgales gredzens" koncertizrādes "Rakstiem un skaņai" pirmizrāde būs šā gada 22. aprīlī Latgales vēstniecībā "Gors". Režisores Ineses Mičules veidotajā koncertuzvedumā būs apvienotas latgaliešu tautas dziesmas, Svētie Raksti, dzīvās balsis un arhīvu ieraksti.

"Latvijas gredzena" koncertuzvedumi cikliski tiks izrādīti četrās Latvijas koncertzālēs - Latgales vēstniecībā "Gors", koncertzālē "Cēsis", Jelgavas Kultūras namā un Liepājas koncertzālē "Lielais dzintars". Piedaloties Latvijas Radio korim, katra novada gredzenu veidos cita mākslinieciskā un radošā komanda - Inese Mičule, Reinis Suhanovs, Roberts Rubīns, Māris Sirmais, Inese Zandere, Katrīna Neiburga, Guna Kalnača, Jānis Mitrēvics, Valsts akadēmiskais koris "Latvija", Latvijas Radio bigbends, Liepājas Simfoniskais orķestris un citi.

"Kurzemes gredzena" lielkoncerts "Pūt, vējiņi" norisināsies novembrī, "Vidzemes gredzena" muzikālā izstāde "Kalns uz augšu ies" notiks 2018. gada aprīlī, savukārt "Zemgales gredzena" kino koncerts "Vēstures palos" pirmizrādi piedzīvos 2018. gada oktobrī.