"Atsperes" Rīta intervijā tiekamies ar mākslas zinātnieci un apgāda "Neputns" vadītāju Laimu Slavu. Saruna rit par 20 gadiem "Neputnā", par mākslu un dzeju, kas esot Laimas kaprīze, un arī par citām jaukām lietām...

Proti, 3. oktobrī, Saeimā vērtējot Baltijas Asamblejas (BA) balvas kandidātus, starptautiska žūrija nolēma 2017. gada balvu mākslā piešķirt mākslas zinātniecei un redaktorei Laimai Slavai par izcilo profesionālo ieguldījumu mākslas zinātnes teorijas attīstībā un grāmatu izdevniecības jomā, veicinot Latvijas kultūras atpazīstamību arī starptautiskā līmenī.

"Tas tiešām man bija pārsteigums, pat prātā nenāca nekas tāds... Bet tas ritenis un kamols vēlies tālāk, un tagad jau esam pie "Neputna" jubilejas. Galvenais jau ir "Neputns", es jau tā," kautri nosaka mākslas zinātniece.

To, cik Baltijas Asamblejas balva ir "smaga un solīda", Laima uzzinās drīz - balvas tiks pasniegtas gadskārtējā BA sesijā, kas norisināsies 9. un 10. novembrī Igaunijas galvaspilsētā Tallinā.

"Neputns" savu darbību sāka Mākslinieku namā Daugavmalā.

"Sākām kā žurnāls "Studija" un pamazām apaugām ar pirmo izstādes katalogu - tas bija Intai Celmiņai, apaugām ar pirmo dzejas krājumu - tā bija Ievas Rupenheites dzeja, kuras sakarībā iepazināmies arī ar tevi, Orest. Un tā jau laikam tas ir - ja ar labiem cilvēkiem kaut kas sākas, tad labi turpinās," teic Laima.

Ideja par žurnālu "Studija" jaunā veidolā radās kā Mākslinieku savienībai, domājot par to, ka ir jauns laiks un arī mākslas žurnālam, kuru labi zinām no 1959. gada, būtu vēlms kas laikmetīgks. Tikām uzaicināti abi ar Juri Petraškēviču. Biju priecīga, jo divus gadus biju "bezdarbniece" - rakstīju grāmatu, tāpēc biju iepriecināta, ka mana pieredze atkal kādam vajadzīga.

Pirmajā piegājienā mums nekas neiznāca, naudu nepiešķīra, Valsts kultūrkapitāla fonda vēl nebija. Kultūras ministrijas konkursā naudu ieguva žurnāls "Māksla +". Taču mēs bijām spītīgi, jo domājām, ka mūsu ideja ir laba!

Meklējām līdzekļus, tikām līdz pirmajam numuram, un tad sākās Valsts kultūrkapitāla fonds. Bija kaut kas jādibina! Dabiski izveidojās, ka tas ir "Neputns"," apgāda priekšvēsturi atklāj Laima.

No žurnāla "Studija" mazā vienība - "Neputns" - izaugusi par veselu koncernu, kas dabū gatavu graujošu apjomu...

Koncepts paredz vairākas sadaļas. Pārstāvētas visas mākslas jomas, arhitektūra, mantojums, dzeja, DVD, bērni - viss iespējamais! "Sākumā pie mums cilvēki ar savām idejām nāca paši. Nu, kā tu nepalīdzēsi!? Sapratām, ka to varam un kapacitāte atļauj, un grāmatas uzreiz ir kaut kas, kas liek ne tikai nopietni mobilizēties, bet ir skaidrs, ka tas ir kas ilglaicīgs. Bija arī sakrājies pietiekami daudz iespēju, bija gatavi manuskripti.

Latvijas mākslas ainas neesamība vai arī tās sliktā kvalitāte man kā mākslas zinātniecei sit pa nerviem un apziņu, ka tas ir jādara! Ja to varam, tad darām!

Domājam paši, aptaujājam visus iespējamos rakstītājus. Tas, kas paveikts, tas ir kopdarbs - tur ir gan mūsu pašu, gan piedāvātās idejas."

Laima Slava atklāj, ka kopumā "Neputns" izdevis jau 329 izdevumus! "Alvja Hermaņa "Dienagrāmatas" izdevums krievu valodā ir mūsu 329. izdevums. Visi mūsu darbi ir oriģinālii - kaut kas, kas radīts no jauna: uzrakstīts, rediģēts, sagatavots, fotografēts. (..)

Reizēm paskatos mūsu pirmos darbus - atveru un... ātri aizveru.

Redzu visdažādākā tipa kļūdas," pasmaida Laima un no sirds slavē savu mazo, bet ļoti profesionālo un brīnišķīgo "Neputna" kolektīvu.

Vaicāta, kas no visa plašā veikuma sagādā lielāko gandarījumu, apgāda vadītāja labprāt uzskaita: “Īstu gandarījumu sagādā lielās sērijas, lielās grāmatas, kur katram māksliniekam tiek atvēlēts daudz iespēju izpausties – gan privāto attēlu, gan dažādu skatpunktu ziņā. Tā ir grāmata par Džemmu Skulmi, Borisu Bērziņu, un mūsu uzdevums – iziet visu latviešu klasiskā modernisma paaudzi. Šobrīd uz strīpas ir Niklāvs Strunke. Tikpat liels gandarījums ir arī par mazo klasikas sēriju, kas domāta visiem. Nu, katram jābūt kaut viselemtārākajam zināšanu līmenim par to, kas ir latviešu māksla. Mazo sēriju piedāvājam, lai cilvēks nenobīstas. Teksts – maksimāli vienkāršs.

Trešais gandarījums, kas ir pat pāri visam - tā, protams, ir mākslas detektīvu sērija.

Ja mazais cilvēks nebūs ierauts šajā pasaulē, tai nebūs nekādas vērtības."

Bet kālab visa cita vidū arī tik daudz dzejas? "Nu, tā ir mana kaprīze," smej Laima.

"Jau daudzkārt esmu teikusi, ka dzeja arī ir māksla. Tas pats, ko dara mākslinieks, tikai ar vārdiem. Proza ir mazliet cita opera. Dzeja ir tāds citas cilvēciskās pasaules sajūtu koncentrāts, ko nekas cits nespēj dot."

Vēl, protams, Laimai liels gandarījums par īpašo samta sēriju, bet galvenais šīs sarunas iemesls ir un paliek "Neputna" 20. jubilejas svinēšana.

"Ja intersējaties par "Neputna" izdevumiem un kādi tie izskatās, droši nāciet uz Latvijas Nacionālo mākslas muzeju, kur augšstāva vestibilā no 31. oktobra līdz 5. novembrim būs mūsu Darbistaba līdz ar izstādi, kurā būs redzami visi "Neputna" izdevumi. Arī mēs, "Neputna" veidotāji, tur būsim, varēsim parunāties,” aicina Laima Slava.

Bet kad un kur šobrīd grāmatas raksta pati Laima? "Ar grūtībām un ļoti maz, kaut gribētu vairāk," nopūšas mākslas zinātniece. "Diezgan daudz nodarbojos ar to, lai pie rakstīšanas piedabūtu citus.

Tas ir sāpīgs jautājums. Pirmām kārtām vajag laiku. Ir neizdarītas lietas, kuras gribu pati – reizēm šķiet, ka tomēr ir kaut kas, kas jāpasaka tieši man.

Bet ļoti priecājos, ka tieši to pašu varu veikt ar citu rokām, tekstiem, rakstiem. Mums ir brīnišķīgi autori, kuri saņemas un uzraksta!"