"Atsperes" Rīta intervijā tiekamies ar Latvijas Laikmetīgās mākslas centra (LLMC) kuratori un projektu vadītāju Andru Silapēteri, lai runātu par LLMC grāmatu sēriju "Nozīmīgu estētikas, vizuālās mākslas un kultūras teorijas sacerējumu tulkojumi", kuras ietvaros pagājušajā nedēļā vaļā vērta franču teorētiķa un filozofa Gija Debora grāmatas "Izrādes sabiedrība" tulkojums latviešu valodā.

Šis darbs tiek uzskatīts par kanonisku vērtību pasaules kritiskās domas evolūcijā un ir viens no nozīmīgākajiem teorētiskajiem sacerējumiem, kas kritiski izskata moderno kapitālisma sabiedrību un tās atkarību no mediju radītās realitātes. 

Tulkotāja ir Astra Skrābāne, bet izdevuma pēcvārdu rakstījis Kirils Kobrins, aiz kura tekstiem vienmēr acs aizķeras. Uzmanību viņa rakstītajā īpaši piesaista viens teikums - ka šo grāmatu iespējams izlasīt vienā elpas vilcienā.

"Pie grāmatas tulkojuma strādājām ilgi - gandrīz piecus gadus, tas nāca lēnām un pakāpeniski.

Kirils Kobrins savu ievadu uzrakstīja pagājušā gada nogalē - kad viņš atsūtīja savu tekstu, arī man acīs iekrita šī sentence - ka Gija Debora grāmatu var izlasīt vienā elpas vilcienā. Taču te var rasties arī sava veida pretruna...

Autors atsaucas uz dažādām personībām, viņa teikumu konstrukcijas ir savā ziņā sarežģītasm tāpēc bez priekšzināšanām un sava veida absolūta laukuma pārredzēšanas grāmatu "apēst" nav tik vienkārši," atzīst Andra Silapētere.

Viņa arī ieskicē grāmatu sērijas tapšanas sākumus: "Sākām darbu pie tās 2004. gadā, kad tika sasaukts speciālistu un zinātnieku loks, kas izteiktu un izvirzītu konkrētus autorus, kuru darbi būtu jātulko latviski.

Iemesls - aizpildīt sava veida informācijas vakuumu ar vēlmi sniegt cilvēkiem iespēju lasīt tekstus latviešu valodā.

Viss sākās ar pulciņu, kurā bija Stella Pelša, Eduards Kļaviņš, Solvita Krese un Artis Svece - viņi izvēlējās konkrētos autorus."

Līdz šim sērijā izdoti šādi darbi: Valtera Benjamina "Iluminācijas", Volfganga Velša "Estētikas robežceļi", Rolāna Barta "Camera lucida. Piezīme par fotogrāfiju", Morisa Merlo-Pontī "Acs un gars", Žana Fransuā Liotāra "Postmodernais stāvoklis. Pārskats par zināšanām", Sūzenas Sontāgas "Par fotogrāfiju", Teodora Adorno un Mihaila Horkheimera "Apgaismības dialektika", Nikolā Burjo "Attiecību estētika", Borisa Groisa "Komunisma pēcvārds" un "Mākslas spēks", kā arī Mišela Fuko "Šī nav pīpe". 

Sarunas gaitā pārrunājot arī citas LLMC aktivitātes, loģisks šķiet jautājums par centra pastāvēšanas idejas vadlīnijām.

"Viens no pamatvirzieniem, ko šobrīd esam izvirzījuši paši sev, ir runāt par laikmetīgo mākslu saprotamā valodā - to cenšamies darīt ne tikai ar izstādēm, bet arī rīkojot dažāda veida izglītības programmas dažāda vecuma interesentiem. Tā ir viena no mūsu stratēģijām - runāt par mākslu saprotami," atzīmē Andra Silapētere.