17. maijā Briseles Mūzikas instrumentu muzejā notiks svinīga ceremonija, kuras laikā Latvijas Radio 3 “Klasika” un Latvijas Pastāvīgā pārstāvniecība Eiropas Savienībā pasniegs īpašu dāvinājumu Briseles Mūzikas instrumentu muzejam –  īstu latviešu etnogrāfisko kokli. Svinīgajā ceremonijā kokli ieskandinās Laima Jansone, savukārt par kokli un tās nozīmi Latvijas kultūrvēsturē pastāstīs “Klasikas” programmu vadītāja, raidījuma “Odiseja” veidotāja Gita Lancere.

Projekta priekšvēsturi atgādina Latvijas Radio 3 “Klasika” direktore Gunda Vaivode: "Jau sen šķita mulsinoši, ka pasaulslavenā Briseles Mūzikas instrumentu muzeja bagātīgajā kolekcijā nav apskatāms viens no Latvijas skaistākajiem un skanīgākajiem simboliem – kokle. Šo problēmu aktualizēja arī “Klasikas” nesenais ceļojums uz Briseli, pēc kura dzima ne tikai raidījums, bet arī stingra apņemšanās šo trūkumu novērst. Ir liels prieks, ka mūsu idejai uzreiz atsaucās vēstniece Ilze Juhansone, un nu tā īstenota. Mūsu dāvinājums vienlaikus būs skaists akcents, noslēdzot Latvijas prezidentūras laiku Eiropas Savienības Padomē, kā arī  “Klasikas” 20. dzimšanas dienas simboliska ieskandināšana.”

Pēc koklētājas Laimas Jansones ieteikuma Briseles Mūzikas instrumentu muzejam paredzētās kokles darināšanu “Klasika” uzticējusi etnogrāfisko kokļu meistaram Jānim Rozenbergam, kurš mūzikas instrumentu būvi kopš 2008. gada apgūst pie koncertkokļu meistara Imanta Robežnieka. Jāņa izgatavotos instrumentus novērtē koklētāji ar profesionālu ievirzi un kokļu skolotāji, kuri vēlas uzticamu, skanīgu un labi nostrādātu kokli, kas izgatavota pēc visaugstākajiem mūzikas instrumentu būves kritērijiem. Tieši Jānis Rozenbergs būvējis arī lielo, balto kokli, ko Laima Jansone skandina programmā “Zarbugans”.

Tieši nedēļu pirms došanās uz Briseli "Klasikas" studijā tiekamies gan ar kokles darinātāju Jāni Rozenbergu, gan koklētāju Laimu Jansoni. Jauntapušo dāvanu meistars ņēmis līdzi uz studiju un raidījuma laikā jaunā kokle pirmo reizi tiek ieskandināta!

Jānis smej, ka neatminoties, ka abi ar Laimu kokles tapšanas gaitā būtu strīdējušies... "Jā, mūsu domas sakrita. Viens bija skaidrs - koklei jābūt latviskai, tāpēc uzlikām arī latvju rakstus, vienlaikus ieturot atturīgu eleganci, sak', netaisot nekādas raibas Lieldienu olas..."

Briseles Mūzikas instrumentu muzejam darinātās kokles rāmis un rezonators izgatavots no 70 gadu izturētas rezonanses egles, savukārt apakšējā deka – no liepas. Koklei ir 12 metāla stīgas, kas uztītas uz metāla tapiņām ērtākai un precīzākai skaņošanai, kā arī ilgstošai skaņojuma noturībai. Kokles kopējais svars ir 1200 grami. Skaistam piano instruments viegli atraisās jau pie mazas ierosmes, taču vienlaikus tas spējīgs sasniegt arī pamatīgu forte fortissimo. Kokle izrakstīta ar zalkša ornamentu un tās virsmā iestrādāti dzintara gabaliņi.

Laima Jansone atgādina, ka jaunā kokle darināta pēc Kurzemes kokles prototipa un vizuāli ir līdzīga tai, kas tiek skandināta projekta "Zarbugans". "Mūsu uzstādījums bija tāds: lai gan instruments tiek nodots muzejam, vienlaikus tam jābūt skanīgam un kvalitatīvam - lai, skatoties un pētot to tuvāk, tas atbilstu visiem kvalitātes kritērijiem. Tātad - lai tā būtu ne tikai kokle kā tradīcijas vēstnese, bet lai tā būtu pamanāma; lai muzeja apmeklētājiem rastos interese, ko ar to darīt, no kurienes tā nāk. Bija arī skaidrs, ka tai jāatšķiras gan no lietuviešu kankles, gan igauņu kanneles, gan somu kanteles."

Koklē iestrādāti arī divi dzintara gabaliņi. "Katrai koncertkoklei ir dzintara gabaliņš! Es pats vairāk paļaujos uz klienta vēlmēm. Ja vēlas izrakstītu - izrakstu. Taču kokle ir skaista arī bez tā visa," uzsver meistars Jānis Rozenbergs.

Cik Latvijā vispār ir zināmo kokļu veidu? Ir etnogrāfiskā un koncertkokle, ir līgo kokle, kas ir starpforma starp koncertkokli un etnogrāfisko. Vēl ir Kurzemes un Latgales kokle. Šī - Briselei dāvināmā - ir Kurzemes kokle.

Kā vispār top kokle? Stāsta Jānis Rozenbergs: "Viss ir ļoti sarežģīti... Vispirms jāpanāk, lai cilvēki tālā senatnē iestāda koku. Tad tam jāizaug derīgam, ko neviens nevar paredzēt. Tad tas diemžēl jānozāģē... Tam kārtīgi jāizžūst. Tad mēs tos sadalām derīgajos gabalos, izgriežot attiecīgās šķiedras pareizos griezumos, turklāt izvēlamies attiecīgu materiālu - bez zariem, tīru, ar smalku ziemas šķiedru: lai instruments būtu maksimāli viegls, izturīgs, skanīgs. Tikai tad var sākt domāt par mūzikas instrumenta gatavošanu. Un vēl ir jāzina, kādam mērķiem tas tiek gatavots - proti, ko mūziķis ar to darīs."

Briselei paredzētās kokles egle savu mūžu sākusi pirms 70 gadiem. Tad to kāds vīrs nozāģējis, izkaltējis, un tad to Jānim piedāvājis. "No lielās kravas izvēlējos tikai piecus dēļus... Egle ir skanošais koks. To parasti izmanto vijolēm, čelliem."

Laima stāsta, ka izmēģinājusi ieskandināt no liepas darinātu kokli. "Tie ir ļoti klusi instrumenti, jo liepa ir "mīksts" koks. Var jau būt, ka tas saistās ar seno dainošanu senatnē - klusumā, pie sevis."

Vaicāts, vai Jānim, turot rokā gatavo koklīti, ir gandarījuma sajūta, viņš neslēpj: "Kad saņēmu pasūtījumu, visupirms izjutu milzīgu atbildības sajūtu - ar savām prasmēm, zināšanām man taču jāpārstāv visa Latvijas valsts! Šis vēstījums nepārspīlējot jāieliek šajā instrumentā! Bet gandarījums mani pārņem ikreiz, radot jebkuru instrumentu..."

Kāds ir abu studijas viesu vēlējums, pavadot koklīti tālajā ceļā? Jānis Rozenbergs: "Ilgu mūžu un daudz cilvēku, kas par to priecātos!" Laima Jansone: "Vēlējumu birums sekos koncertā Briselē. Ceru, ka mūsu dāvana popularizēs šo instrumentu un Latviju kā tādu!"