Indriķis Veitners par džeza pētījumu: Vēstures gaita lika pārdomāt daudzas lietas

14. septembrī oficiāli vaļā vērts Indriķa Veitnera milzīgais pētījums par džeza mūziku Latvijā – grāmata "Latvijas džeza vēsture 1922.–1940." ir noapaļojums viņa disertācijai un pirmais pētījums par džeza mūziku Latvijā. “Džezs Latvijā ir ne vien bijis, bet arī būs,” pārliecinoši teic grāmatas autors.

Kālab tieši 1922. gads minēts kā starta punkts šī žanra esamībai mūsu valstī? "Tas ir pirmais fiksētais pieminējums, ko var atrast – 1922. gada 28. janvāris, kinoteātra "Marina" sludinājums, ka "tikai pie mums var dzirdēt džezbendu"," stāsta grāmatas autors Indriķis Veitners, kurš ir viens no mūsdienu džeza kultūras veidotājiem Latvijā, saksofonists un klarnetists, docents, muzikoloģijas doktors un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) Džeza katedras vadītājs.

"Man ļoti paveicās – sākumā, meklējot jebkāda veida informāciju par šo laiku, izrādījās, ka tā ir ļoti fragmentāra: lielākoties tās ir neatšifrētas fotogrāfijas, gramofona ieraksti. Un tad uzdūros sludinājumiem, un tas izrādījās pamata stumbrs, lai saliktu visu kopā kā lielu puzli."

Repertuārs mūziķu kontā bijis milzīgs. Vairāk nekā tūkstotis skaņdarbu! "Mūziķi bija ļoti augstas klases profesionāļi, kuri spēlējuši vairākus atšķirīgus instrumentus, piemēram, saksofonu, klarneti un vijoli vai arī čellu un akordeonu. Apbrīnojama profesionalitāte!

Un tad tā šausmīgā sajūta, ka viss var tik ārprātīgi tikt pārcirsts, nolīdzināts līdz ar zemi. Pēc pāris gadiem vairs nekas nav palicis pāri.

Tā vēstures gaita man ļoti lika pārdomāt lietas," neslēpj Veitners.

***

P.S. "Atspere" sezonu sāk ar jaunumu: ikreiz kādai "Klasikas" balsij pievienosies cita. Šoreiz kopā ar Gundu Vaivodi studijā ir kultūrtūrisma eksperts Aldis Kušķis.