Apgāds "Neputns" nule klajā laidis Gunāra Janaiša foto albumu "Personības un laikmets".

Savukārt Dailes teātra Mākslas telpā "Brīvības 75" no 26. janvāra apskatāma viņa personālizstāde "Bijums".

Tāpēc "Atsperes" Rīta intervijā tiekamies ar pašu šo notikumu galveno varoni - Gunāru Janaiti.

Saruna notiek Dailes teātrī - brīdī, kad izstāde vēl tikai tiek iekārtota. Tālab Meistars sarunas sākumā saka šādus vārdus: "Esmu procesa cilvēks. Jo brīdī, kad jebkuras lietas gatavošana nāk jau uz beigām vai šī lieta ir pavisam gatava, es no tās varu "atvienties" nost un skatīties no malas. Protams, mani interesē, vai atsauksmes ir labas un vai nav kādas piezīmes, kas man varētu noderēt, bet...

Ja mēs, piemēram, svinētu Līgo svētkus, nebūtu lēkātāju, bet gan novērotāju vidū.

Arī ar grāmatu vai izstādi ir tāpat - zināmā mērā tās esmu jau nolicis malā, jo redzu ka viss ir daudzmaz kārtībā, mani tas apmierina, un es norobežojos no tā."

Grāmatas epicentrā vairāk ir portreti, kamēr izstādē - reportāžas. Vai tie ir fotomākslas pamatžanri? "Mans pamatžanrs ir portrets, bet "nesēžu" tikai uz tā vien," skaidro fotogrāfs. "Pat tad, ja taisu reportāžas, visur centrā ir cilvēks; cilvēks ir galvenais, tāpēc arī tur ir portrets.

Cilvēka portrets nezūd nevienā laikā, nevienā vietā. Portretā koncentrējas visa pasaule!

Viss, ko darām vai mēģinām darīt, vai ko nevaram izdarīt vai neizdarām. Cilvēks bez portreta nepastāv."