Rīta intervijā tiekamies ar kinokritiķi un Latvijas Televīzijas žurnālisti Dairu Āboliņu-Ilješāni un žurnālistu, literatūrzinātnieku un Latvijas Televīzijas raidījumu vadītāju Arno Jundzi.

Jau 16. novembra vakarā LTV1 tiešraidē no Latvijas Nacionālās bibliotēkas būs vērojams Latvijas Televīzijas lielprojekta "Lielā lasīšana" noslēgums.

"Lielās lasīšanas" ideja aizgūta no britu telekompānijas BBC, un Arno Jundze atzīst, ka tas bijis liels darbs visa darba garumā. "Nebija šaubu, ka to varam. Vienmēr esmu bijis pārliecināts, ka par grāmatām var un vajag veidot raidījumus. Šaubas bija par to, kāda būs balsotāju atsaucība, gribējās arī, lai tas būtu godīgs un atklātu reālo situāciju. Šobrīd balsojuma rezultāti parāda, ka mēs esam tipiska Eiropas mazā tauta, kura balso tāpat kā igauņi vai citas nācijas."

Vaicāts, vai lasītājs Latvijā ir vairāk intelektuālas vai tomēr izklaides literatūras cienītājs, Arno prāto, ka balsojums parāda abas tendences. "Arī pasaulē attīstītas abas kustības, un nevajag novērtēt par zemu ne Stīgu Lārsonu, ne Denu Braunu. Galvenais, lai cilvēki lasa!"

Šī brīža balsojuma rezultāti uzrāda, ka savu lomu grāmatu popularitātē spēlē ne tikai skolā apgūtā obligātā literatūra, bet arī atsevišķu grāmatu ekranizējumi. Kā labu piemēru Arno min kaut vai LTV seriālu "Likteņa līdumnieki", kura pamatā ir četri Vladimira Kaijaka romāni, kas balsojumā guvuši augstu novērtējumu.

"Lielās lasīšanas" izšķirošais balsojums notiks tiešraides gaitā, kad arī tiks noskaidrota iemīļotākā latviešu valodā izdotā grāmata. 

Ik piektdienas vakaru LTV7 piedāvā iespēju skatīties izcilas Eiropā tapušas filmas un uzzināt ievērojamu cilvēku viedokli par šīm filmām.

Daira Āboliņa-Ilješāne atklāj, ka Latvijas Televīzija ik gadu iepērk dažādas filmas, un procesa gaitā radies jautājums, kā skatītājam parādīt tās Eiropā tapušās filmas, kuras ir grūti ielikt kādā žanriskajā rāmītī un kuras ne vienmēr ir viegli un uzmundrinoši skatīties, taču tās atstāj ilgāku pēcgaršu un paliekošas emocijas.

"No iepirkto filmu klāsta atlasījām desmit dažādu režisoru un arī dažādu valstu filmas, kas pēdējos gados guvušas skatītāju un kritiķu ievērību un kuras tikpat kā nekad nav redzētas televīzijā," uzsver Daira un īsi pastāsta, kādas filmas jau bijušas LTV7 ēterā un ko skatītāji sagaidīs līdz gada beigām.

Runājot par Eiropas kinoakadēmijas balvas pasniegšanas ceremoniju, kas 13. decembrī notiks Latvijas Nacionālajā operā un kuru tiešraidē atspoguļos arī Latvijas Televīzija, Daira Āboliņa-Ilješāne uzsver, ka ceremoniju translēs vairāk nekā 30 valstis un tiešā translācija būs skatāma arī kinoteātrī Splendid Palace.

"Stundu pirms ceremonijas LTV ēterā būs tas, par ko vienmēr esam sapņojuši - "sarkanā paklāja" šovs, kurā iepazīstināsim ar cilvēkiem, kas piedalās šajā ceremonijā, tostarp nominantiem; būs ekspresintervijas uz sarkanā paklāja, informatīvi materiāli par tiem, kuri saņems balvas. Lai uzturētu intrigu, mums šie cilvēki vispirms ir jāiepazīst, lai ar laiku, iespējams, iemīlētu arī pašu Eiropas kino."

Vaicāta, kādas atziņas gūtas saistībā ar Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas gadu, Daira Āboliņa-Ilješāne prāto: "Šogad patiesi kultūru varēja svērt tonnās... Būtu gan gribējies šī notikuma plašāku publicitāti ārpus Latvijas, bet šeit, Latvijā, piedāvātais spektrs bijis ļoti plašs. Ja nu kāds nav paspējis to visu redzēt un izbaudīt, tad tā ir tikai paša vaina. Protams, vienmēr kaut ko var vēlēties labāk, strukturētāk, pārskatāmāk. Tomēr katrs, kurš vēlējās izbaudīt, kultūras badā nav bijis ne dienu."

Starptautiskās publicitātes kvalitāti kritiski vērtē arī Arno: "Vienīgo kritisko piezīmi gribētu veltīt mūsu ierēdņiem, kas vienmēr "zina", kā kultūrā viss notiek un neprata Rīgu kā Eiropas kultūras galvaspilsētu pārliecinoši prezentēt pārējā Eiropā. Otra šī gada kultūras galvaspilsēta Ūmeo ir bijusi attapīgāka. Bet šobrīd pats galvenais ir nepazaudēt kultūras sajūtu arī 2015. gadā."

Sarunas noslēgumā par to, kādā formā medijiem jāstāsta par kultūras notikumiem. Daira Āboliņa-Ilješāne pārliecinājusies par lūk, ko: "Cilvēki pirmkārt gaida pozitīvas ziņas. Otrkārt, jārunā bez augstprātības. Arī sarežģīti un diskutabli jautājumi jāpārrunā tā, lai būtu saprotami katram. Manuprāt, mēs mācāmies būt draudzīgi. Protams, mūsu šī brīža dzīve ir dinamiska, ir viedtālruņi un sociālie tīkli, un no vienas puses auditorija labi uzņem kompakto ziņu formātu. No otras puses, esam novērojuši, ka pieaug slejas "Potreti" popularitāte, kuros cilvēki vēlas un ir gatavi 40 minūtes komunicēt ar sabiedrībā populāru vai mazāk populāru personību, kurš raidījuma gaitā atklājas gluži citā gaismā. Arī mums pašiem, raidījuma veidotājiem, ļoti patīk gatavot portretraidījumus, kopā ar galveno varoni pavadot divas trīs dienas!"

Savs viedoklis ir arī Arno Jundzem: "Ātrums, kādā mēs dzīvojam, jau kļuvis kaitīgs. Manuprāt, cilvēks arī īsti nav radīts tādam tempam, kādu piedāvā tehnoloģiju pārdevēji. Bet, ja tiek radīta iespēja arī padomāt un iedziļināties, Eiropai nekāda bojāeja nedraud."