"Kamēr neko nezini, mazāk arī baidies. Tagad pieredze ir lielāka, un arī bailes un apkārtējo spiediens lielāks," saka režisors Aiks Karapetjans.

30. septembrī Latvijas Nacionālajā operā gaidāma Šarla Guno operas "Fausts" pirmizrāde, kuras režisors ir tieši Aiks. Operas žanram viņš pievēršas otro reizi (pirmā bija ļoti veiksmīgais Rosīni "Seviļas bārddzinis"). Par operas fanu viņš tā īsti nav kļuvis, bet gūto pieredzi izmanto topošajā jauniestudējumā.

"Opera gan vairs nav tā pati, kas pirms pieciem, sešiem gadiem - ir citi cilvēki, cita direkcija. Tā ka "pa lielam" - šī ir tāda puspirmā reize, kur jāpielāgojas jauniem noteikumiem pirmkārt jau tīri tehniski. Skaidra lieta, ka jebkura vadība ir jauna pasaule ar visiem tās plusiem un mīnusiem," prāto režisors.

Tā nu iznācis, ka "Seviļas bārddziņa" turpinājumu "Figaro kāzas" iestudēja cits režisors, bet Zigmara Liepiņa piedāvājums Aikam bija tieši "Fausts". "Īstenībā gribēju ko pavisam citu - veidot savu sapņu operu, bet Zigmars piedāvāja "Faustu". Domāju divas trīs nedēļas, atnācu un piedāvāju savu vīziju. Sākām attīstīt koncepciju," teic režisors.

Vaicāts, kālab Zigmars Liepiņš "Faustu" piedāvājis veidot tieši Aikam, režisors pasmaida:

"Fausts noteikti asociējas ar drūmām, šausmīgām lietām, un arī es nezin kāpēc esmu tāds cilvēks, kurš citiem asociējas ar šausmām... Iespējams, arī Zigmaram par mani bija zināms priekšstats, tāpēc likās, ka "Faustam" esmu piemērots režisors."

Un vēl Aiks atklāj, ka "Fausta" notikumu norises laiks noteikti nebūšot 20. gadsimts. "Darbības ziņā gribēju aiziet uz 15.-16. gadsimtu, vēlīno gotiku, bet tas nenozīmē, ka šo periodu atveidosim precīzi - jā, izrāde būs vizuāli gotiska, taču drīzāk tāda fantasmagorija par gotiku. Tā būs kostīmizrāde, bet ne sevišķi klasiska. Drīzāk - mūsu variācija par tēmu, skatījums uz "Faustu".

Man vissvarīgākā lieta ir mūzika.

Koncepciju, režiju, ritmu esmu balstījis uz mūziku, cieši sadarbojoties ar diriģentu."

Un būšot drusku arī kino...