Šekspīra mīlas poēmai „Romeo un Džuljeta” Eduarda Smiļģa daiļradē bija  īpaša vieta. Dailes teātrī viņš to iestudēja trīs reizes – 1924., 1943. un 1953.gadā. Māras Rozenbergas veidotajā raidījumā „100 Latvijas pirmizrādes” atskatīsimies uz pēdējo iestudējumu, kurā savās pirmajās lielajās lomās uzplauka tolaik pavisam jaunie aktieri Vija Artmane un Eduards Pāvuls.

Teātra un literatūras zinātnieks Viktors Hausmanis uzskata, ka tieši „Romeo un Džuljeta” iezīmēja „pavērsienu prom no pelēcības uz plašas elpas, lielas domas un ideju mākslu.” Ne velti pats Eduards Smiļģis toreiz rakstīja: „Mēs centāmies parādīt, ka lielas, skaidras, spēcīgas mīlas priekšā smacējoša naida vara ir bezjēdzīga un bezspēcīga. Gluži tāpat kā tumsa atkāpjas no saules stariem.”

Raidījumā par pārsteidzošo aktieru izvēli stāstīs teātra zinātniece, Smiļģa biogrāfijas pētniece Rita Rotkale, par Smiļģa ideālo Džuljetu - Vija Artmane, bet par režisora dažkārt nesaudzīgo attieksmi pret aktieriem -  Romeo lomas atveidotājs Harijs Liepiņš.