Riharda Štrausa 1905. gadā uzrakstītā opera "Salome" joprojām ir aktuāla: tā kļuvusi par Zalcburgas festivāla sensāciju un oriģinālā modifikācijā to redzam uz Latvijas Nacionālā teātra skatuves, kur Oskara Vailda tekstus opermūzikas fonā kārtojis režisors Viesturs Kairišs.

"Tā ir skaistuma vardarbība, kas ir dekadentās mākslas pamatā, atzīmē Kairišs. "Brīžiem tu ieej tādā kā transā, brīžiem izkrīti ārpus laika, tā absolūtā atklāsme, kas tevi paceļ caur tik šausmīgu stāstu, tas ir, ka tu mīli to Salomi un gandrīz saki – jā, jā…"

Bet šausmīgais stāsts ir par to, kā jūdu princese Salome, kura iegail kaislē pret Jāni Kristītāju, atraidījuma sāpēs par 7 plīvuru deju pieprasa valdniekam Hērodam pravieša galvu. To viņa saņem, turklāt uz sudraba paplātes. Protams, stāsts ir par 7 nāves grēkiem un mīlestību, kas noved līdz nāvei.

Vīnes galma teātrī šīs seksuālpatoloģijas izrādīt aizliedza, arī Rainis izteicās, ka vienīgi tik mežonīgā laikā iespējams mīlas savienojums ar asins izliešanu, bet operas pirmizrāde Drēzdenē 1905. gadā bija sensācija, kas nodrošināja komponistam ienākumus villai Gārmišā.

"Faktiski tā bija mūzikas valoda, kurai nebija precedenta, jo Vāgners, kas bija viņa lielais iedvesmas avots -  tas ir absolūti kaut kas cits. Tas ir spēks, pamatīgums, milzu izturība balsij. Štrausam tas viss ir, plus vēl neticama virtuozitāte, reizēm atonalitāte," Štrausa ekspresionismu raksturo diriģents Normunds Šnē.

Latvijas Nacionālās operas vēsturē piedzīvoti veseli četri "Salomes" iestudējumi ar izcilām titulvaronēm, un par tām arī runājam šajā pārraidē...