„Ja jums jau Bastejkalnā lūdz lieku  biļetīti, tad ziniet, Drāmas  teātrī rāda Paula Putniņa lugu „Ar būdu uz baznīcu„, tā vēstīja laikraksts „Padomju Jaunatne”.

Lugas pirmizrāde notika 1987. gada 16. jūnijā un tās iestudējumu veidoja režisors Edmunds Freibergs, scenogrāfs  Artis Bute, kostīmu māksliniece Edīte Grīnberga, komponists Uldis Stabulnieks un izrādē skanēja arī citu latviešu komponistu estrādes mūzika.

Ciema padomes priekšsēdētaja, arodbiedrības līdere, kluba vadītājs - it kā visi savējie. Bet kas tad  tik ļoti ieinteresēja un saviļņoja sabiedrību? Viss sākās ar to, ka kolhoza priekšsēdētājs Broņislavs Timrāns saķildojās ar savu labāko teļkopi Mariannu Okolokolaku, un, lai aizvirzītu viņas enerģiju sev vēlamā virzienā, viņam galvā iešāvās ģeniāla doma - Mariannu vajag izvirzīt par deputāti.

Aktrise Līga Liepiņa, Paula Putniņa dzīvesbiedre, atceras, pamudinājums lugas tapšanai bijusi Antra Liedskalniņa lūgums uzrakstīt lugu ar lomu tieši viņai, balstot materiālu šodienā un analizējot laiku.

Iestudējuma process spilgtā atmiņā palicis režisoram Edmundam Freibergam: "Faktiski tā bija pirmā bezdelīga latviešu teātrī pārkārtošanās periodā. Kad pirmo reizi nevajadzēja vairs domāt, kā vienu vai otru lietu pateikt  Ezopa valodā, bet to varēja darīt pa tiešo. Un tas mums, visam ansamblim, sagādāja ļoti lielu baudu. Un tāpēc arī tā izrāde izdevās, guva ļoti lielu popularitāti, tika daudz arī spēlēta".

Aktrise Lolita Cauka: "Man lielākoties ansamblī baiļu sajūtas izrunāt Paula Putniņa tekstus nebija. Bet bija interesanti vērot kolēģus, no kuriem daži diezgan aktīvi iestājās pret šiem tekstiem. Mēs vienmēr bijām ļoti emocionāli uzlādēti šajā izrādē, jo tāda skatītāju reakcija un atsaucība ir reti satopama lieta teātrī un sniedz milzīgu baudu".

Edmunds Freibergs: "Pats iestudēšanas process nebija ne mokošs, ne smags. Pirmkārt jau tāpēc, ka bija brīnišķīgi aktieri - Antra Liedskalniņa, Uldis Dumpis, Lidija Freimane, Līga Liepiņa, Juris Lejaskalns un vēl citi. Un bija tā ansambļa sajūta un izrāde beigās saņēma Andreja Pumpura prēmiju".

Aktieris Uldis Dumpis: "Manuprāt „Būdu uz baznīcu"  bija vēstnesis, ka dzīve mainās, ka kaut kas jauns nāk, ka sākas atmoda. Un Pauls Putiņš to laikam sajuta, un stāstu par vienkāršo cilvēku viņš panāca, ka cilvēki sāka domāt vairs ne tikai par pienu un olām, bet arī par to, ka vajadzētu pakāpties augstāk un tālāk redzēt"

Edmunds Freibergs: "Viena lieta izrādē,protams, bija satīra, bet Antra Liedskalniņa brīnišķīgi spēlēja, patētiski runājot , vēlmi pēc vertikāles dzīvē. Man šķiet, ka šī tēma, saprotot ar vārdu 'baznīca' ne tikai reliģisku kulta celtni, bet tiešām cilvēku vēlmi pēc kaut kā vairāk un pēc vertikāles dzīvē, tā nav nekur zudusi".

Paula Putniņa luga "Ar būdu uz baznīcu"  Nacionālā teātra iestudējumā tika nospēlēta vairāk nekā 150 reižu un skatuves gaitas beidza 1992. gada 5.aprīlī .Tapa  arī turpinājums šai lugai "Ar Dievu pie zemes".