2010. gadā, ķeroties pie izrādes „Ziedonis un Visums” iestudēšanas, Alvim Hermanim bija tikai viens noteikums – Ziedonim jābūt Kasparam Znotiņam. Režisora intuīcija nepievīla – to apliecināja prasīgāko kritiķu paustais, „Spēlmaņu nakts” balvas un skatītāju stāvovācijas.

Bija tapusi izrāde par Ziedoni kā „vidējo latvieti”, latviešu inteliģences spilgtāko pārstāvi, galveno latvieti, naivo latvieti, filozofu – latvieti piedzīvojumu meklētāju latvieti, gudro latvieti un arī muļķi latvieti vienlaicīgi.

Īsi pēc pirmizrādes Silvija Radzobe rakstīja: „Kad Kaspars Znotiņš, ģērbies pelēkās biksēs un bītlenē, kedām kājās un milzīgu, izspūrušu pelēku parūku galvā tukšajā skatuvē nostājās pie mikrofona un sāka Ziedoņa balsī lasīt Ziedoņa dzeju, manas emocijas ķēra elektriskā strāva.”

Ievas Zeidmanes veidotajā raidījumā izrādes „Ziedonis un Visums” tapšanas vēsturi atgādina režisors Alvis Hermanis un aktieris Kaspars Znotiņš, bet tās panākumu atslēgu atklāj teātra kritiķe Līga Ulberte.