Kultūras ministres Kārinas Pētersones pasniegto 1998. gada Lielo mūzikas balvu saņēma Georga Frīdriha Hendeļa operas "Alčīna" iestudējuma veidotāji – režisore Kristīne Vuss, diriģents Andris Veismanis, scenogrāfs Andris Freibergs, kostīmu māksliniece Kristīne Pasternaka.

Pirmoreiz uz Latvijas Nacionālās operas skatuves tika uzvests baroka mūzikas meistardarbs, kura realizācijai klāt tika pieaicināti seno mūzikas instrumentu spēles pratēji no Igaunijas, operas koris papildināts ar baroka mūzikā nedaudz dziļāk iesvaidītiem dziedātājiem, bet Agra Daņiļēviča vadītie dejotāji kustējās baroka deju speciālistes Džeinas Gindželas horeogrāfijā.

"Alčīnas" panākumi Rīgā un sajūsmināto starptautisko kritiķu atsauksmes aizveda uz viesisrādēm Igaunijā, Polijā, Spānijā, Honkongā, bet visspožāk tā uzmirdzēja Krievijā – Maskavas Lielajā teātrī, recenzijās scenogrāfiju saucot par skaistu un stilīgu, iestudējumu par drosmīgu, solistu līmeni par augstu, bet atskaņojumu par izcili autentisku, kas liecinot par Eiropas teātra līmeni un muzicēšanas skolu.

1998. gada vasarā Andreja Žagara vadībā pirmoreiz arī notiek Rīgas Operas festivāls, kur līdzās citiem sezonas iestudējumiem dzirksteļo "Alčīna", ļaujot žurnāla Opernwelt aprakstniekam Villemam Brulsam paredzēt Rīgas operai Austrumeiropas Zalcburgas statusu...

Līdzās Sonorai Vaicei Alčīnas lomā pirmiestudējumā iejutās Inga Kalna, Rudžjēro lomā bija Nauris Puntulis, Oberto dziedāja Aleksandrs Antoņenko, Alčīnas māsas Morganas tēlā tolaik - Ilze Kozlovska, Dita Kalniņa. Vēlāk iestudējumā spoži ienāca Evija Martinsone, bet citās lomās - Tēle Joks, Antra Bigača, Viesturs Jansons un Krišjānis Norvelis.

Ar milzīgi gaisīgiem baloniem, transformējamām kolonnām Andra Freiberga scenogrāfijā un spilgtiem apjomīgiem Kristīnes Pasternakas tērpiem "Alčīna" mūsu operā dzirkstīja kā sens vīns, pārsteidzot, sajūsminot un ietekmējot senās mūzikas atskaņojuma tradīcijas Latvijā.