Atšķirībā no daudzām citām "100 Latvijas pirmizrādēm", kuru skatuves dzīve jau noslēgusies, režisora Alvja Hermaņa iestudētā Jaunā Rīgas teātra izrāde "Oblomovs" aizvien ir uz skatuves.

Tas ir stāsts par krievu muižnieku, kurš savu dzīvi gan tiešā, gan pārnestā nozīmē pavada, tā arī "neizkāpjot no gultas". Ar vairākām "Spēlmaņu nakts" balvām novērtētais iestudējums kopš pirmizrādes 2011. gada augustā ieguvis jaunu telpu, gan aizvien dzīvojot Kristīnes Jurjānes uzburtajā vidē, un arī jaunu elpu. Pēc Vācijā pavadītā laika Oblomova lomā skatītāji ar sajūsmu atkal sagaida aktieri Gundaru Āboliņu.

Pārdomas par izrādes ilgo dzīvi ir Zahara lomas atveidotājam Vilim Daudziņam, un pavisam nesen aktieru ansamblim pievienojies arī Andris Keišs Štolca lomā.

Bet izrādes skatuves dzīve vēl pirms Rīgas Alvja Hermaņa režijā sākās Ķelnē.

Taču uz jautājumu, kāda vieta šai izrādei ir Jaunā Rīgas teātra kontekstā, atbildēs teātra kritiķe Zane Radzobe.

Skatītāji Jaunajā Rīgas teātrī, kas šobrīd iemājojis ēkā Miera ielā, izrādi "Oblomovs" apbalvo ar sirsnīgu līdzdzīvošanu, aplausiem un pelnītām stāvovācijām.