Raidījumu cikla "100 Latvijas pirmizrādes" jaunais cēliens tiek atklāts ar stāstu par Latvijas himnas - Baumaņu Kārļa dziesmas "Dievs, svētī Latviju!" rašanos un likteņgaitu Latvijas vēsturē.

Izrādās, dziesma radīta  nebūt ne Latvijā, bet gan Pēterburgā, Moikas ielas 30. nama dzīvoklī, kur tobrīd apmeties staltais un izskatīgais Smoļņija Dižciltīgo jaunavu institūta vācu valodas skolotājs, 35 gadus vecais latvietis – Kārlis Baumanis! Tikko privāti sācis apgūt kompozīcijas mākslu pie čehu mūziķa Voiceha Hlavača, viņš Latvijas aktīvās koru kustības spārnots,  tapina savas  un vienlaikus arī pirmās latviešu oriģinālkompozīcijas korim. Šo pirmo trīs Baumaņu Kārļa mūzikas „bezdelīgu" vidū ir arī dziesma vīru korim "Dievs, svētī Latviju!". Kopā ar divām citām Baumaņu Kārļa dziesmām šī, pēc būtības, lūgšana, kurai arī vārdus sacerējis viņš pats, 1873. gada 26. martā ceļo uz dzimteni, jo tur notiek rosīgs darbs pie Pirmo dziesmu svētku sagatavošanas, un Dziesmu svētku komiteja izplatījusi aicinājumu komponistiem iesniegt jaunas, svētku repertuāram domātas dziesmas.

Kopkora repertuārā no Baumaņu Kārļa sūtījuma tiek uzņemtas divas -"Tēvijas dziesma" un "Daugavas zvejnieku dziesma", bet "Dievs, svētī Latviju!" paliek "aiz strīpas". Klīst runas, ka dziesmas atskaņošanu kopkora programmā aizliegusi cenzūra.

Dziesmu svētku atklāšanas dienā Latviešu biedrības nams "Pauluči" – tagad Merķeļa ielā – ir ļaužu pārpildīts! Tiek teiktas svinīgas runas, iesvētīts jaunais Dziesmusvētku karogs, un skan arī "Dievs, svētī Latviju!". Kā apsveikuma dziesmu svētku dalībniekiem to dzied Baltijas skolotāju semināra vīru koris Jāņa Dreiberga vadībā.

"Tā bija dziesma, kas ar varenu jūsmināšanas spēku cildina uz tēvijas mīlestību. Dziesma, kas varēs būt aizmirsta tikai tad, kad neatradīsies vairs nevienas latviski jūtošas sirds,” - tā pēc dziesmas atskaņošanas rakstīja toreizējo Dziesmu svētku dalībnieks, rakstnieks Matīss Kaudzīte.

Dziesmas cildinātājiem polemiski uzbrūk baltvācu kritika, un viens no asākajiem ir kāds pedagogs, vācietis Rūdolfs Poselis, kurš kritizēdams it visas Baumaņu Kārļa pirmajā krājumā "Austra" iekļautās dziesmas, īpaši  nejauks ir pret "Dievs, svētī Latviju!" Viņš raksta: "Nav izdevusies dziesma Nr. 3 (proti, "Dievs, svētī Latviju"), kas ir krievu un angļu himnu un vācu tautadsdziesmas „Kaut es būtu putniņš” mistrojums".

   Uz Daugavmalā sakurta milzu sārta pēc gubernatora pavēles dziesma kopā ar citām Baumaņu Kārļa dziesmām dedzināta un aizliegta, pēc tam pa daļai atļauta, taču vienmēr bijusi neapslāpējama. Jau 13 gadu pēc tās parādīšanās nevienas svarīgākas godības, nevieni tautiski svētki, kā raksta Ādolfs Alunāns, netiek atklāti, pirms tam nenodziedot "Dievs, svētī Latviju!"  Iezīmējās šīs dziesmas īpašā misija. Turpina mūzikas vēsturnieks Arnolds Klotiņš.

Dziesma "Dievs, svētī, Latviju!" skanējusi ne tikai Latvijai iegūstot neatkarību, bet arī to zaudējot. 1940. gada 17. jūnijā, pēc PSRS ultimāta Latvijai, bezierunu tonī prasot Latvijas valdības atkāpšanos un robežas atvēršanu padomju tanku ienākšanai, Stropu estrādē Daugavpilī notiekošajos Latgales Dziesmu svētkos, kur par draudošajām briesmām var nojaust tikai pēc vēsturiskās Ulmaņa runas radiofonā, valsts himna "Dievs, svētī Latviju" tiek nodziedāta trīs reizes, šim brīdim kļūstot par visu svētku kulmināciju. Padomju Latvijā himna ir cita, bet "Dievs, svētī Latviju" tiek zākājoši saukta par „buržuāziskās Latvijas himnu” cerībā to iznīdēt no ļaužu atmiņas uz visiem laikiem.

Taču dziesma "Dievs, svētī Latviju" nav nedz sadedzināma, nedz noslāpējama. Atmoda vēl tikko sākusies, bet "Dievs, svētī Latviju"  jau skan 18. novembra Svētku koncertā Nacionālajā teātrī!

No jauna oficiāli par Latvijas Valsts himnu lūgšana "Dievs, svētī Latviju" kļuva ar LPSR Augstākajā padomē pieņemto 1990. gada 15. februāra likumu, un tā gada vasarā "Dievs, svētī Latviju" pirmo reizi pēc gandrīz 50 gadiem atkal skanēja, tūkstošbalsīgā dziesmusvētku kopkora dziedāta.

Kopš himnas rašanās 1873. gadā līdz pat šodienai tās liktenis Latvijā ir bijis visai raibs. Daži interesantākie fakti un izpaudumi dziesmas biogrāfijā ir: tās pilnīgs aizliegums I pasaules kara sākumā, kad par dziesmas diriģēšanu sava kora koncertā Liepājā 1915. gada pavasarī Alfrēds Kalniņš sodīts ar 25 zelta rubļiem vai trim nedēļām aresta. Par spīti tam Alfrēds Kalniņš liek "Dievs, svētī Latviju"  motīviem skanēt savas simfoniskās svītas "Dziesma par dzimteni" izskaņā.

Vēl pirms dziesma "Dievs, svētī Latviju" atkārtoti tika apstiprināta par neatkarīgās Latvijas himnu, tapa arī tās rokversija, ko izveidoja taustiņinstrumentālists Helvijs Stengrēvics un ģitārists Armands Alksnis. Šī rokversija pēc neoficiālām ziņām vairākkārt skanējusi arī LR 2 ēterā, plkst. 6.00 sākot radio raidījumus. Bet tā arī izraisījusi veselu diskusiju vētru, vai šāds skanējums himnai vispār pieļaujams?

Raidījumā par Latvijas Valsts himnu  - arī vēsturnieka Arnolda Klotiņa, diriģentu Imanta Rešņa un Sigvarda Kļava, mūziķa Helvija Stengrēvica un dzejnieka Jāņa Petera pārdomas.