Ceturtdiena, 2024. gada 28. marts

Vārda diena: Ginta, Gunda, Gunta

Latvijas Sabiedriskie Mediji

Preses relīzes

Leipcigā Andra Nelsona vadībā pasaules pirmatskaņojumu piedzīvos Andra Dzenīša "Māra"

Ceturtdien, 4. oktobrī, Leipcigā Andra Nelsona un viņa vadītā Gewandhaus simfoniskā orķestra sniegumā pasaules pirmatskaņojumu piedzīvos Andra Dzenīša jaundarbs "Māra". 8. novembrī notiks šī opusa pirmatskaņojums Amerikā — Nelsona vadībā to atskaņos arī Bostonas simfoniskais orķestris.

"Apbrīnoju šī leģendārā orķestra spēju tik ļoti īsā laikā apgūt sarežģītu mūzikas materiālu," par pirmajiem iespaidiem pēc tikšanās ar Gewandhaus orķestri Leipcigā stāsta komponists. Viņš neslēpj — atziņa, ka skaņdarbam iecerēti vien trīs mēģinājumi, no kuriem pirmais ir iepazīšanās ar materiālu, bet pēdējais — ģenerālmēģinājums, sākotnēji viņā raisījusi teju vai izmisumu: "Taču jau otrajā reizē mūzikas materiāls sāka skanēt pa īstam, atplauka — neapšaubāmi, pateicoties arī Andra Nelsona spējām detalizēti strādāt, atrast un izcelt svarīgo, aptvert formas kopumu ļoti mobili, un dažkārt ņemot talkā pat sirsnīgu humoru."

Gewandhaus koncertbiroja vadītājs Tobiass Nīderšlāgs pēc pēdējā mēģinājuma atzinis, ka "Māra" ir šim orķestrim ir īpaši prasīgs opuss, taču vienlaikus arī nepieciešams solis ceļā uz jauna līmeņa tehnisko varēšanu. "Tā arī ir — rakstot šo opusu, vienlaikus domāju gan par Gewandhaus orķestra siltajām stīgām un koka pūšaminstrumentu solo, gan Bostonas orķestra spridzinošajiem metāla pūšaminstrumentiem," atzīmē komponists.

Abu Andra Nelsona vadīto orķestru preses materiālos Dzenīša jaundarbs pieteikts kā veltījums Latvijas simtgadei, un par īpašu dāvanu Latvijai dzimšanas dienā liecina arī fakts, ka jau nākamnedēļ Nelsons un Gewandhaus orķestris viesosies Latvijā. Programma, kurā iekļauta Andra Dzenīša "Māra", 13. oktobrī skanēs Latvijas Nacionālajā operā un 16. oktobrī Liepājas "Lielajā dzintarā". Šajos koncertos soliste būs Kristīne Opolais, un koncertā līdzās Dzenīša opusam iekļauta arī Čaikovska opermūzika un Mālera Pirmā simfonija. Savukārt 14. oktobrī publika Latvijas Nacionālajā operā tiks lutināta ar atšķirīgu programmu: tajā ietverta Gustava Mālera Piektā simfonija un Bernda Aloiza Cimmermaņa Trompetes koncerts Nobody knows the trouble I see, kurā solists būs trompetists Hokans Hardenbergers.

Kopumā Gewandhaus orķestra Eiropas turnejas laikā Dzenīša "Māra" izskanēs 13 reizes – ne tikai Vācijā (Leipcigā, Frankfurtē, Manheimā un Dortmundē) un Latvijā, bet arī Londonā, Stokholmā un Malmē. Savukārt Bostonas orķestris to savā mājvietā atskaņos četros koncertos: 8., 9., 10. un 13. novembrī.

Latvijas Radio 3 "Klasika" ir gandarīta par sava kolēģa, "Klasikas" programmu vadītāja Andra Dzenīša radošajiem panākumiem un tur īkšķus par pirmatskaņojumu sērijas veiksmīgu izdošanos.

Kā atklāj "Klasikas" direktore Gunda Vaivode, Andris Nelsons jau pirms krietna laika neformālās sarunās paudis vēlmi vienu no jaundarbu pasūtījumiem uzticēt latviešu autoram, kurš runā mūsdienīgā, bet vienlaikus emocionālā valodā un spētu iedarbināt liela orķestra sviras. Un tieši tāds izrādījies divkārtējais Lielās mūzikas balvas un Lielā Kristapa balvas laureāts Andris Dzenītis.

Dzenīša simfonisko mūziku jau iepriekš pasūtinājuši un atskaņojuši dažādi orķestri, tomēr saņemt pasūtījumu uzreiz no diviem tik elitāriem pasaules orķestriem ir katra komponista sapnis. "Zinot, cik Latvijā un pasaulē ir daudz interesantu skaņražu, esmu patiesi saviļņots un priecājos, ka Andris Nelsons nolēmis sniegt ieguldījumu savas zemes mūzikas popularizēšanā pasaulē," neslēpj Andris Dzenītis.

Skaņdarba "Māra" partitūrā viņš raksta šādus vārdus: "Latviešu arhaiskās mitoloģijas centrs ir trīsvienība: visaugstākais, netveramais spēks – Dievs, un divas tā izpausmes mums tveramajā pasaulē – liktenis un dzīves pavediena teicēja Laima, kā arī materiālās, visas redzamās, dzirdamās un taustāmās pasaules aizgādne un materializētāja Māra. (..) Skaņdarbā reflektēju par Māras izpausmēm gan sakrāli mitoloģiskā, gan grafiskā veidā, faktūrā un skaņās izstaigājot dažādus Māras zīmju simboliem raksturīgus līkločus un nogriežņus, kuri vietumis partitūrā ieraugāmi gluži reāli, līdzīgi kā rakstu zīmes kopš senatnes rotājušas latviešu ikdienu. Vēlos ļaut latviešu mitoloģisko zīmju spēkam skaņās pieskarties visur, kur šis skaņdarbs izskanēs. Šis ir mans personisks latviskuma izpratnes kodējums mūzikā. Skaņdarbs veltīts manam vienaudzim, lieliskajam diriģentam Andrim Nelsonam."

Pirms sava jaundarba pasaules pirmatskaņojuma Leipcigā Andris Dzenītis vaļsirdīgi atzīst: "Vienlaikus izjūtu gan lielu pagodinājumu, gan nemiera trīsas, atrodoties vēsturiskajā koncertzālē, kuras mākslinieka istabiņā, kas uz brīdi nu kļuvusi arī par manējo, viesu grāmatā parakstījušās daudzas klasiskās mūzikas zvaigznes. Tas ir brīnišķīgi – atrasties uz leģendārās skatuves un zālē, kuras akustika atzīta par vienu no labākajām Eiropā. Priecājos arī, ka Andris Nelsons ir tik uzticīgs, vienkāršs un pretimnākošs – esmu pārliecināts, ka trīspadsmit koncertu sērijā, kurā mana kompozīcija skanēs gan Leipcigā, gan citur Eiropā un Bostonā, tas izskanēs arvien augstākā un perfektākā kvalitātē!"

 

---

Informāciju sagatavoja:

Ieviņa Ancena, Latvijas Radio Multimediju daļas interneta redaktore

Mob. tālr.: 26337544

E-pasts: ievina.ancena@latvijasradio.lv

 

Indra Zomerovska

Latvijas Radio Komunikācijas daļas

Galvenā sabiedrisko attiecību speciāliste

Tālr.: 28808589

E-pasts: indra.zomerovska@latvijasradio.lv