Mostamies jaunai dienai, noskaidrojot dienas notikumu un atbildot uz rīta konkursa jautājumu, ielūkojoties pasākumu afišā un laikrakstu slejās, ieklausoties rīta sarunā un pasaules kultūras ziņu jaunumos, nepiemirstot arī "Klasikas" programmas aktualitātes.

Dienas notikums. Afiša. Rīta saruna. Pasaules kultūras ziņas. Šodien Klasikā"

Latvijas Radio estrādes un vieglās mūzikas orķestris 1982. gada ierakstā Aļņa Zaķa vadībā ar Ivara Birkāna kompozīciju "Lietussargs"

Šajā raidījumā vairāk par dejošanu   proti, uzzināsim, kā šoreiz norisināsies Lūznavas muižas kadriļu nakts, un kā Latvijas simtgadi sāk gaidīt deju folkloras kopa “Dandari”.

Imanta Kalniņa Ceturtās simfonijas pirmatskaņojums burtiski saviļņoja visu sabiedrību 1973. gadā, jo, neskatoties uz padomju uzraudzības stingro režīmu, darbs bija kā svaiga gaisa malks, mūzikā paužot to, kas autoram uz sirds. Lūk arī Imanta Kalniņa  sacītais: „Tā laika kontekstā  man, kā jaunās paaudzes komponistam, izdevās realizēt visas jaunās paaudzes pasaules izjūtu. Tādēļ  arī tika pievērsta toreiz tik liela uzmanība”.

Ieraksti no kontrabasista Staņislava Judina un dziedātājas Asnates Rancānes albuma "Op. 2", 2017

Ž. Sibēliuss Trešā simfonija Domažorā

Upsalas kamerorķestris un diriģents Pauls Megi

K. Sensānss Otrais Koncerts klavierēm un orķestrim solminorā op. 22.

Paskāls Rožē, Lielbritānijas Karaliskās filharmonijas orķestris un diriģents Šarls Dituā Tālrunis 67206705

Vijolnieks un diriģents Saimons Stendidžs

25. un 26. novembrī bijušās tekstilrūpnīcas "Boļševička" teritorijā, Ganību dambī 30, notiks tehno operas Spazio Bar pirmatskaņojums. Tajā savijas Platona Buravicka akadēmiskās mūsdienu mūzikas kompozīcija ar viņa līdzgaitnieka Leo Līča meklējumiem elektroniskās mūzikas pasaulē. Ar abiem autoriem tiekamies "Neatliekamajā sarunā".

Izskaņai tuvojas Mirdzas Ķempes jubilejas gads, un esam tikuši pie unikālām atmiņām par dzejnieci, ko mums uzticējis Jānis Peters. Tās ir ļoti personiskas un cilvēciski atklātas atmiņas, kas Jāņa Petera filozofiski nosvērtajā stāstījumā gandrīz vai līdzinās tādai kā dzīves pasakai, kurā galvenā varone ir Viņa. Dzejniece. Ar savu lielumu un dīvainībām, ar plašo gara un emociju pasauli.

Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris un diriģents Pauls Megi Pētera Plakida darbā "Atskatīšanās", kas sacerēts 1991. gadā, bet ieskaņots gadu vēlāk. Raidījuma viešņa - Latvijas Mūzikas informācijas centra direktore Ināra Jakubone.

Imanta Kalniņa Ceturtās simfonijas pirmatskaņojums burtiski saviļņoja visu sabiedrību 1973. gadā, jo, neskatoties uz padomju uzraudzības stingro režīmu, darbs bija kā svaiga gaisa malks, mūzikā paužot to, kas autoram uz sirds. Lūk arī Imanta Kalniņa  sacītais: „Tā laika kontekstā  man, kā jaunās paaudzes komponistam, izdevās realizēt visas jaunās paaudzes pasaules izjūtu. Tādēļ  arī tika pievērsta toreiz tik liela uzmanība”.

Ciklā "Latvijas koncertzālēs" klausāmies Edvarda Grīga trīs vijolsonātes, kas vijolnieces Vinetas Sareikas un pianistes Amandīnes Savarī sniegumā izskanēja Dzintaru Mazajā zālē 14. oktobrī. Pēc vijoļsonāšu cikla trijotnes atskaņojuma 1900. gada janvārī Kopenhāgenā, Edvards Grīgs vēstulē rakstījis: “Šīs trīs sonātes ataino mana daiļrades ceļa attīstības trīs posmus: pirmā piepildīta jaunības idejām, otrā ieturēta nacionālā romantisma noskaņās, savukārt trešā, dominora sonāte, paver bezgalīgu nākotnes horizontu.”

Oslo filharmoniskais orķestris un diriģents Mariss Jansons, 1987

Pirmā simfonijas Remažorā op. 4 (1867) otrā daļa Andante

E. Grīga Otrā sonāte vijolei un klavierēm Solmažorā op. 13 (1867) Vinetas Sareikas un pianistes Amandīnes Savarī koncertā Dzintaru Mazajā zālē 14. oktobrī

 

 

Ceturtā simfonija Sibemolmažorā op. 20 (1850)

Dānijas Radio Nacionālais simfoniskais orķestris un diriģents Kristofers Hogvuds (Christopher Hogwood), 1997

E. Grīga Trešā sonāte vijolei un klavierēm dominorā op. 45 (1887) Vinetas Sareikas un pianistes Amandīnes Savarī koncertā Dzintaru Mazajā zālē 14. oktobrī

 

Mūzika Henrika Ibsena lugai "Pērs Gints" (daļas no abām svītām, 1948)

Anne Margrēte Eikosa (Anne Margrethe Eikaas, soprāns - Solveigas dziesmā), Norvēģijas Radio orķestris un diriģents Ari Rasilainens, 1996

Vijolnieks un diriģents Saimons Stendidžs

Imanta Kalniņa Ceturtās simfonijas pirmatskaņojums burtiski saviļņoja visu sabiedrību 1973. gadā, jo, neskatoties uz padomju uzraudzības stingro režīmu, darbs bija kā svaiga gaisa malks, mūzikā paužot to, kas autoram uz sirds. Lūk arī Imanta Kalniņa  sacītais: „Tā laika kontekstā  man, kā jaunās paaudzes komponistam, izdevās realizēt visas jaunās paaudzes pasaules izjūtu. Tādēļ  arī tika pievērsta toreiz tik liela uzmanība”.

Ieraksti no kontrabasista Staņislava Judina un dziedātājas Asnates Rancānes albuma "Op. 2", 2017

Izskaņai tuvojas Mirdzas Ķempes jubilejas gads, un esam tikuši pie unikālām atmiņām par dzejnieci, ko mums uzticējis Jānis Peters. Tās ir ļoti personiskas un cilvēciski atklātas atmiņas, kas Jāņa Petera filozofiski nosvērtajā stāstījumā gandrīz vai līdzinās tādai kā dzīves pasakai, kurā galvenā varone ir Viņa. Dzejniece. Ar savu lielumu un dīvainībām, ar plašo gara un emociju pasauli.