Mostamies jaunai dienai, noskaidrojot dienas notikumu un atbildot uz rīta konkursa jautājumu, ielūkojoties pasākumu afišā un laikrakstu slejās, ieklausoties rīta sarunā un pasaules kultūras ziņu jaunumos, nepiemirstot arī "Klasikas" programmas aktualitātes.

Dienas notikums. Afiša. Rīta saruna. Pasaules kultūras ziņas. Šodien Klasikā"

17.janvārī 101. dzimšanas dienā atceramies izcilo diriģentu Edgaru Tonu (1917-1967). Rīta retro laikā putekļus nopūšam 1962. gada ierakstam, kurā Ģederta Ramana Saksofona koncerta 3.daļas ieskaņojumā maestro vadībā kopā ar LNSO spēlē Alnis Zaķis.

 

Latvijā ir daudz lietu, notikumu un apstākļu, kas tās iedzīvotājus var darīt laimīgus. Dace Rukšāne ir izvēlējusies un aprakstījusi sešdesmit dažādus dzīves mirkļus, kas raksturo latvieti un veicina prieku, aktivitāti un galu galā laimi. Grāmata "Latviskais laimes kods" ikvienam atgādina, ka ikdienu veido daudzas lielākas un mazākas laimes. Tikai tās jāpamana! Lai būtu vieglāk orientēties, autore sešdesmit dzīves mirkļus ir vienmērīgi sadalījusi pa mēnešiem - katrā mēnesī pieci. Grāmata, kas mudina iedvesmoties priekam un laimei. Par savu veikumu "Grāmatu stāstos" plašāk vēstīs pati autore.

Kolektīvās monogrāfijas "Fin de siècle literārā kultūra Latvijā" mērķis ir pavērt ieskatu literatūras un kultūras sociālajā vēsturē, izsekojot mijiedarbei starp sociālajām pārmaiņām un kultūras procesu. To izdevis Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta apgāds un grāmatas autori ir LU LFMI pētnieki Benedikts Kalnačs, Pauls Daija, Eva Eglāja-Kristsone un Kārlis Vērdiņš. Periods no 19. gadsimta 90. gadiem līdz Pirmā pasaules kara sākumam Latvijā ir raksturīgs ar iepriekš nepieredzētu estētisko un idejisko daudzveidību, kas atbalso norises citos Eiropas reģionos. Tas ir latviešu modernās kultūras nostiprināšanās laiks, ko raksturo ideju un vērtību plurālisms. Šo periodu mēdz apzīmēt ar franču valodas vārdiem fin de siècle (gadsimta beigas) - terminu, kura sākotnējā nozīme saistīta ar atteikšanos no agrākās estētiskās pieredzes, kā arī ar noteikta laikmeta beigām un jauna posma sākumu. Par izdevumu plašāk stāstīs Benedikts Kalnačs.

Trešdien neakadēmiskajā  laikā klausīsimies itāļu dziedātāju Antonellu Rudžjēro (Antonella Ruggiero) un viņas  koncertprogrammu Sacrarmonia, kas veltīta pasaulē zināmai garīgajai mūzikai un 2004. gadā izdota CD un DVD  formātā. 1952. gadā Dženovā dzimusī dziedātāja savu karjeru sāka ar skatuves vārdu Matia, kā dženoviešu dialektā dēvē "traku sievieti", uz ko norāda viņas temperaments, pārdrošās idejas un gaišā soprāna balss, kas apveltīta ar neparasti plašu diapazonu, pārsniedzot  4 oktāvas. Viņai pateicoties, 1975. gadā tika izveidota grupa Matia Bazar, kas īsā laikā guva popularitāti ne tikai Sanrēmo festivālā Itālijā, bet arī Beļģijā un lielākajā daļā Eiropas. Bet 1996. gadā Antonella Rudžjēro uzsāka  savu solokarjeru, iezīmējot to virzienu, kādā viņa  turpina darboties arī šodien, ceļojot pa dažādām kultūrām un muzikālām sfērām. Programma Sacrarmonia ierakstīta Ņujorkā, Bruklinas muzejā, 2004. gada 5. jūnijā, piedaloties arī stīgu kvartetam un sitaminstrumentālistam Ivanam Čikarelli.

K. Sensānss Trešais koncerts vijolei un orķestrim siminorā

Maksims Vengerovs, orķestris Philarmonia un diriģents Antonio Papano

A. Dvoržāks Klavieru kvintets Lamažorā op. 81

Andrāšs Šifs un Panocha quartet

Tālrunis 67206705

Diriģents Džordžs Sells

20. janvārī Latgales vēstniecības Gors Mazajā zālē izskanēs koncertstāsts par Jeti Užāni jeb leģendāro Cimdu Jetiņu. To atklās Jetes mūža gaitu un darbu zinātāja Elīna Apsīte un klavesīniste Ieva Saliete, ar kuru tiekamies "Neatliekamajā sarunā".

Rozītes Katrīnas Spīčas sagatavots atskats uz 3x3 nometni Kanberā, Austrālijā.

Autore Rūta Paula

Dita Krenberga (flauta), Liene Neija-Kalniņa un Signe Šteimane (vijole), Pēteris Trasuns (alts), Ēriks Kiršfelds (čells), Vizma Zvaigzne (mecosoprāns), Ieva Ezeriete (soprāns), Ieva Šmite un Herta Hansena (klavieres). Koncertu vada Andris Dzenītis

"Tīrkultūras" viesis - vēsturnieks Gustavs Strenga, kurš pēta ne tikai grāmatu vēsturi, bet arī atcerēšanās un dāvināšanas nozīmi dažādos laikos. Latvijas Nacionālajā bibliotēkā skatāmā izstāde "Luters. Pagrieziens" ir viņa jaunākais projekts, un tieši tā arī kļuvusi par atspēriena punktu "Tīrkultūras" sarunai ar Gustavu.

Diriģents Džordžs Sells

Trešdien neakadēmiskajā  laikā klausīsimies itāļu dziedātāju Antonellu Rudžjēro (Antonella Ruggiero) un viņas  koncertprogrammu Sacrarmonia, kas veltīta pasaulē zināmai garīgajai mūzikai un 2004. gadā izdota CD un DVD  formātā. 1952. gadā Dženovā dzimusī dziedātāja savu karjeru sāka ar skatuves vārdu Matia, kā dženoviešu dialektā dēvē "traku sievieti", uz ko norāda viņas temperaments, pārdrošās idejas un gaišā soprāna balss, kas apveltīta ar neparasti plašu diapazonu, pārsniedzot  4 oktāvas. Viņai pateicoties, 1975. gadā tika izveidota grupa Matia Bazar, kas īsā laikā guva popularitāti ne tikai Sanrēmo festivālā Itālijā, bet arī Beļģijā un lielākajā daļā Eiropas. Bet 1996. gadā Antonella Rudžjēro uzsāka  savu solokarjeru, iezīmējot to virzienu, kādā viņa  turpina darboties arī šodien, ceļojot pa dažādām kultūrām un muzikālām sfērām. Programma Sacrarmonia ierakstīta Ņujorkā, Bruklinas muzejā, 2004. gada 5. jūnijā, piedaloties arī stīgu kvartetam un sitaminstrumentālistam Ivanam Čikarelli.

Rozītes Katrīnas Spīčas sagatavots atskats uz 3x3 nometni Kanberā, Austrālijā.

Autore Rūta Paula